R.E.M. atgriežas

Kad pirmo reizi R.E.M. apmeklēja Latvijas galvaspilsētu, koncertu neapmeklēju. Kas gan vairs to atceras, kādu iemeslu dēļ. Nevarētu teikt, ka šī grupa būtu manu iemīļotāko sarakstā, taču tomēr tās nozīmi populārās mūzikas attīstībā noliegt varētu tikai absolūts snobs. Jo, kaut vai atceroties R.E.M. slavenāko "gabalu"- "Loosing My Religion", - vai tiešām ir kāds, kurš to nav dzirdējis?

Visticamāk, koncertā skanēs arī dziesmas no jaunā albuma "Accelerate", kas iznāca šī gada aprīļa sākumā, un tam par godu no "apcirkņiem" izcēlu vienu albuma iznākšanas dienā tapušu apcerējumu.

"Jau kopš pirmdienas mūzikas ierakstu tirdzniecības vietās oficiāli iespējams iegādāties R.E.M. jaunāko veikumu — albumu Accelerate. Izmantojot mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas, arī šī grupa faniem un citiem interesentiem piedāvāja iespēju jauno muzikālo materiālu noklausīties internetā, to joprojām iespējams izdarīt šeit: http://www.ilike.com/artist/R.E.M.

Es, protams, izmantoju iespēju noklausīties albumu Accelerate vēl pirms tā oficiālās izdošanas. Bet arī nācās aizdomāties — interesanti gan, kāpēc šie mākslinieki, atšķirībā no, piemēram, Radiohead vai Nine Inch Nails nav “gājuši līdz galam”, pieļaujot arī jaunā albuma lejupielādēšanu par paša klausītāja izvēlētu samaksu (iTunes veikals vismaz mūsu valstī pagaidām neskaitās). Taču, visticamāk, paies vēl kāds laiks, līdz kārtējā visu vērtību pārvērtēšana mūzikas biznesu izmainīs tiktāl, ka mūzikas ieraksti kļūs vien par promo materiālu gaidāmajām koncerttūrēm, lai arī manāmas iezīmes jau ir.

Taču vēl vairāk par potenciālo spēles noteikumu maiņu šoreiz nācās aizdomāties par ko citu. Kā nācies novērot, visbiežāk, raksturojot kādu no jauniem muzikāliem sacerējumiem, kritiķi izvēlas visnotaļ saprotamu, taču, iespējams, pašiem mūziķiem ne pārāk tīkamu ceļu, salīdzinot to darbus ar citu mākslinieku veikumu. Arī es, klausoties Accelerate, sevi pieķēru pie tā, ka, sadzirdot it kā pazīstamus rifus vai noskaņas, sāku rakņāties atmiņā — kas tas īsti bija. Un, protams, prototipi atradās — tas pats Pearl Jam (jāpiebilst, ka Staips pēdējā laikā pietiekami bieži uzstājies kopā ar Ediju Vederu, lai šī influence varētu nebūt vien manas iztēles auglis), šis tas īsti neidentificējams no septiņdesmito gadu beigu rokmūzikas, nevar nepieminēt arī pankroka cienīgos izgājienus… tā varētu turpināt uzskaitījumu, aizmirstot par ko īsti ir runa — savulaik supergrupas statusu ieguvušo R.E.M., kas paši uzskatāmi par veselas paaudzes iedvesmotājiem.

No vienas puses, tas ir lielisks veids kā cilvēkiem mēģināt aprakstīt lietas un sajūtas, ko patiesībā ar vārdiem izteikt nav iespējams. “Stāstīt par mūziku ir tas pats, kas mēģināt izdejot arhitektūru”— šis slavenais izteikums tiek piedēvēts neskaitāmiem mūziķiem, Deividu Boviju un Elvisu Kostellu ieskaitot. Turklāt — vai gan mūzika spētu attīstīties noslēgtā telpā, bez iespējas dzirdēt citu radīto; turklāt nenoliedzami tieši uzkrātā muzikālā pieredze ļauj radīt kvalitatīvus skaņdarbus, kas ilgāku laiku paliek atmiņā. Var jau joprojām mēģināt izgudrot divriteni no jauna, bet vai ir vērts iegūt neskaitāmus zilumus un punus, lai visbeidzot attaptos, ka dažas lietas ir pavisam vienkāršas un jau iepriekš citu atklātas? No otras puses — jāņem vērā arī to, ka notis ir vien septiņas (bemolus un diēzus neskaitot), un pat it kā dzirdētas melodijas var izrādīties kas pavisam no jauna radīts. Turklāt neesmu īsti pārliecināta, ka arī paši mākslinieki varētu būt sajūsmā par to, ka viņu jaunradi salīdzina ar citu radīto.

Taču, atgriežoties pie R.E.M. — lai arī albuma Accelerate vērtējumi vismaz pagaidām ir visnotaļ pretrunīgi, un, ja vieni kritiķi tajā saskata neskaitāmus stadionu hītus, savukārt citi mēģina pēc iespējas politkorektāk atklāt tā garlaicīgumu, tomēr to ir vērts noklausīties. Un, riskēšu teikt, pat vairākkārt, lai atklātu tā daudzslāņaino faktūru, melodijas, ko tā īsti sadzirdēt var, vien pilnībā pievēršoties mūzikai, kā arī R.E.M. tik veselīgo pašironiju."