pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlis

Garšu dārzs. Botānika. SLĒGTS

Zaļš, svaigs un garšīgs – trīs pamatelementi, kas veido “Botanica Café” būtību un piedāvājumu. Vēl noteikti jāpiemin arī vienkāršība, askētisms un pavāra ar Michelin*** pieredzi veidotā ēdienkarte. Mūžam mainīga un satura ziņā – nepārspīlēta. Pa drusciņai no paša labākā.

Pirmie mēģinājumi nokļūt “Botānikā” piedzīvoja neveiksmi – neviena brīva galdiņa. Taču nupat pavisam neviļus šis restorāns Antonijas ielā ir kļuvis par visai iecienītu ēdamvietu. Jo kā nu gan nenāksi vēl un vēl uz vietu, kur toni nosaka sprigana atmosfēra, ar gaumi veidots dizains, iespējams, lieliskākais viesmīlis Rīgā un, protams, jau minētā ēdienkarte. Turklāt, kā izrādījās nedēļas nogalē, vasaras terase jau ir atvērta!

Atturīgo interjeru iedzīvina puķupodiņi, kas “Botānikā” ir, šķiet, pilnīgi visur. Un ne jau ar puķēm pildīti – uz palodzēm dīgst baziliks, rozmarīns un vēl visādi garšu augi, turklāt tie paredzēti ēdiena bagātināšanai un tūlītējai apēšanai. Dodoties “aiz stūra” šaurajā gaitenītī var aplūkot savdabīgu herbāriju un uzzināt visādu augu latīniskos nosaukumus.

Ēdienkarte nav pārāk plaša - parasti piedāvājumā ir pāris zupas, kādi salāti, daži otrie ēdieni un viens, divi deserti. Tiešām patīk šī pieeja, kas garantē kvalitāti. Nupat ēdienkarte atkal ir nomainījusies un no aktuālā piedāvājuma no sirds varu ieteikt pamēģināt butes fileju ar dārzeņu/ garneļu sacepumu un arī jēra plovu. Bute ir precīzi iztīrīta, par asakām nav jāsatraucas un maigā garša ir tik netverama un pienīga – jāsaka banāli, mutē kūst! Piedevu sacepums ir īsts gastronomijas meistardarbs un, jāatzīst, tā īsti līdz galam nemaz nesapratu, kā tas ir paveikts. Nojausma par olu un arī miltu klātbūtni, veidojot ko līdzīgu groziņa pamatnei, bet tā ir tikai versija. Savukārt jēra gaļas plovs ir veidots pēc labākajām uzbeku tradīcijām, sautējot sešas stundas. Tikpat labu var dabūt vēl tikai “Muklājā” un “Uzbekistānā”. Taču, ja, ieraugot ēdienkarti iestājas apjukums vai arī nevar saprast, ko gan īsti garšas kārpiņas vēlas, var paņemt suši. Vismaz es tā bieži “Botānikā” daru. Jauno versiju ar zuti gan vēl neesmu nomēģinājusi. Izvēli atvieglo arī cenas – ņem, ko gribi, viss maksā vienādi, viens ēdiens – Ls 3,90 (ja ņem divus vai trīs vienam cilvēkam, tad tur cena mainās, bet priekš manis porcijas ir tieši tik lielas, lai pēcāk nekam vairs nebūtu vietas). Litrs mājas vīna – ap Ls 8.

“Fair trade” idejas cienītāji par “Botāniku” būs sajūsmā – produkti tiek iegādāti no Latvijas ražotājiem, turklāt tikai tie, kas atbilstoši vietējai sezonai, līdz ar to arī ēdienkartes piedāvājums cieši sasaucas ar gadalaiku. Maize ir vienkārši burvīga, jo īpaši pilngraudu šķēles, turklāt tiek pasniegta ar saputotu bazilika sviestu (nepajautāju, bet radās aizdomas, ka izmantots lauku krējums). Uz vietas gan to necepot, ceptuve esot pāris kvartālus tālāk. Vārdu sakot, draudzīgi, demokrātiski un ar lielisku ideju. Tiešām patīk.

www.botanica.lv

pirmdiena, 2011. gada 11. aprīlis

Traktieris cilvēkiem. Trattoria Del Popolo. SLĒGTS

Jāatzīst, ka manu Vecrīgas atpūtas vietu nemīlēšanas lēkmju sākums sakrita ar to laiku, kad aktīvi sākām apgūt restorānu piedāvājumu. Tieši tāpēc ārpus redzesloka bija palicis lieliskais traktieris “Del Popolo” Vecrīgā, pie Sv.Jāņa baznīcas – vēlme pēc itāļu virtuves tika remdēta “Da Sergio”, kas jau gadiem darbojas Matīsa ielā, pie ugunsdzēsēju depo. Taču kādā rāmā brīvdienā, sēžot “S.Brevinga alus salonā” Berga bazarā (par to - kādu citu reizi), turpat uz vietas iepazīts pārītis pašos labākajos gados padalījās savās “sēņu vietās”, to skaitā “Del Popolo”. Un liels paldies viņiem par to.

Skanēs banāli, taču “Trattoria del Popolo” ir kā mazs gabaliņš Itālijas pašā Vecrīgas centrā. Tas paslēpies šaurā ieliņā starp Sv.Jāņa baznīcu un citiem vēsturiskiem namiem. Pirmajā brīdī restorāns var šķist pavisam neliels, taču, ja palūkojas uzmanīgāk, ir vairākas zāles, turklāt milzīga telpa pagrabstāvā! Muzikālajā noformējumā – īpašais kultūrfenomens itāļu estrāde. Stīvināti balti galdauti, pie sienām antīku flīžu šķembas un citi nieki. Latvieša - viensētnieka vēlmes ignorētas - galdiņi viens otram novietoti tikpat tuvu kā restorānos Ziemeļitālijā.

“Del Popolo” apmeklējām svētdienas pēcpusdienā, jāsaka, cilvēku pietiekami daudz. Ēdienkarte nav pārspīlēti milzīga un prātu nejauc, taču piedāvājums ir gana daudzveidīgs un interesants. Mēs nomēģinājām tunča tartaru – izcils, nezinu, vai tiešām no ne-saldētas zivs, bet vismaz tāda ilūzija radās (vēl jo vairāk tādēļ, ka Dienas piedāvājumā). Prosciutto šķinķī ievīstītie sparģeļi bija tieši tik labi, lai apsvērtu uzsākt sparģeļu audzēšanu (jāatzīstas, sēklas ir iepirktas, taču, kas no tā sanāks – nezinu, cik palasījos, šie asni ir gana kaprīzi un tas arī attaisno to cenu lielveikalos).

“Otrie ēdieni” šoreiz palika ārpus mūsu redzesloka, tā vietā – zupas. Uzjautrinoši bija klausīties sajūsmas saucienos par šķelto zirņu zupu ar garnelēm no cilvēka, kuram attiecīgais virums bijusi gastronomiska trauma kopš no pirmsskolas vecuma. Maiga, ar savu raksturu - dīvaini, ka latviešu virtuvē dzeltenie zirņi tiek nepamatoti apieti. Tikpat pārliecinoša arī jūras velšu zupa – tomāti bija jūtami, bet ne uzmācīgi, pietiekamā daudzumā arī visi jūreņi (kopīraits – Neiburgam) – mīdijas, garneles un astoņkājīši.

Svētdienas pusdienas finišējām ar tiramisu, taču desertu piedāvājumā palika vēl viskas interesants, nākamreiz noteikti jāpamēģina Limoncello sorberts. Un jāpalūko, kādas tad īsti ir viņu "pašu gatavotās pastas" - jo uz vietas ceptā maize bija tiešām izcila, ar precīzu rozmarīna noti un šķipsnu salduma.

“Del Popolo” tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “cilvēki”. Šķiet, tas arī būtu precīzākais apzīmējums – “Traktieris cilvēkiem”. Cenu amplitūda - par visu iepriekšminēto, neskaitot vīnu - ap Ls 20. Rēķinā iekļauti 10% par apkalpošanu. Mājaslapa gan viņiem vēl tāda līdz galam nesataisīta, taču priekšstatu var gūt.

PS Laikam šis blogs ir atdzīvojies. Visticamāk, turpmāk tā saturs būs viss, kas man šķiet uzmanības vērts, taču nav izmantojams darbavietas vajadzībām.

ceturtdiena, 2011. gada 7. aprīlis

Rokburgeri. Fontaine Delisnack Riga, A. Briāna iela 9a

Miera ielas republika pamazām kļūst par vienu no Rīgas kultūras dzīves centriem – iedzīvināta ar pārtikas produktu vārdā nodēvētajiem klubiem Piens un Kefīrs Valdemāra pasāžā, pamazām visas ielas garumā tā apaugusi ar dažādiem kultūras centriem. Pirmais mākslu vēstnesis bija muzikālā kafejnīca Taka, pavisam nesen durvis vēris telpaugu apmaiņas centrs Mājas svētība, aprīļa sākumā savu mākslas un mūzikas telpu atklāja festivāla Skaņu mežs organizatori. Un ko šajā kultūras vidē darīt ne gara, bet fiziskās barības izsalkušajam? Jāmeklē lielu uzrakstu Gaļa!
Liepājas šerifa Luija Fontēna ienāciens Rīgā nepalika nepamanīts (patiesības labad gan jāatzīmē, ka Rīgas ēstuve ir slavenās Liepājas uzkostavas franšīze) – jau pāris dienas pēc atvēršanas ātro uzkodu restorānu Fontaine DeliSnack sociālajos tīklos gan cēla debesīs, gan nolīdzināja līdz ar zemi. Taču labāk vienreiz nobaudīt, nevis vairākas reizes dzirdēt, jo īpaši, ja runa ir par tik smalku matēriju kā slaveno kotlešmaizi hamburgeru, kura vēsture sniedzas pārsimt gadus senā pagātnē. Turklāt, ievērojiet – Fontaine DeliSnack par ātro uzkodu ēstuvi labāk nelamāt, paši viņi uzsver – ēdiena pagatavošanā galvenais esot slow food princips.
Laisks brīvdienas rīts ir vislabākais laiks Fontaine DeliSnack apmeklējumam – var paklaiņot pa Brasas bruģētajām ieliņām, izmest loku pa Lielajiem kapiem, palūkot, kas notiek Miera ielas kultūras vietās un tad jau vēders pats paziņos par nepieciešamību to piepildīt. Ēstuve iekārtojusies vecās rūpnīcas stūrī, tās dizainā rūpīgi ievērots Fontēnam piederošo vietu rokraksts – mēbeles baroka noskaņās vienuviet ar skandināvu modernisma paraugiem, krāsas un raksti nav žēloti, tā vien šķiet, ka telpa piepildīta, lieliem triepieniem vēzējot dizainera otu. Virtuve turpat blakus – telpu piepilda nāsis un citas maņas kairinošs aromāts.
Ēdienkarte vispirms jau sajūsminās gaļēdājus – hamburgeri, picas, ķīniešu un meksikāņu ēdieni, to skaitā buritos, tortiļas arī picas… Taču arī dzīvnieku neēdājiem būs savs prieciņš – kaut vai kraukšķīgie pavasara rullīši jeb springrolls, wok kastīte dabūjama arī veģetāra, uz picām var uzkrāmēt dažādus dārzeņus un sierus, veģetārā versijā pieejami arī meksikāņu tīstokļi.
Izvēlējāmies pēc iespējas dažādus ēdienus – vistas burito bija maigs, dārzeņi žēloti nebija, taču prasījās nedaudz vairāk asumiņa. To gan pilnībā kompensēja dzelkstīgais čilli burgers ar liellopa kotleti. Viens no galdabiedriem sajūsminājās par lielo čīzburgeru – gan izmēra, gan garšu ziņā. Klasiski kvalitatīvi bija arī pavasara rullīši – mans favorīts ķiploku mērce, taču arī gurķu piedevai nebija ne vainas. Dabūjama arī tūkstoš salu mērce, kā arī tradicionālā majonēze. Un kečups. No sīkajiem našķiem jāuzslavē frī kartupeļus – iespējams, kraukšķīgākos Rīgā. Un, protams, vislielākie komplimenti mūzikas izvēlei – intelektuālas rokmūzikas cienītāji būs sajūsmā. Ja nu, kā jau pavasarī, pēc šādas sātīgas ieturēšanās miera vēl nav, var iegriezties turpat blakus Valmiermuižas alus pārstāvniecībā, kur plašā klāstā gan alus, gan Latvijā ražoti gardumi – sieri, gaļa, kā arī saldumi. Un brīvdienas var turpināties!


UPD Pāris nedēļas pēc šīm brokastīm iecilpojām fonteinā vēlreiz. Pica ir lieliska (un to saka cilvēks, kurš cep, iespējams, labākās picas mūsu kvartālā), jo mīkla ir pareizā un garnējums nav žēlots. Un arī ķīniešu kastīte (ar vistu) ir ļoti laba. Un sātīga - priekš manis MAZĀ kastīte bija par lielu. Jāatzīmē, ka garšoja labāk, nekā Soho ķīniešu kvartālā ēsts līdzinieks.

UPD2 No sirds gribu atvainoties visiem, kas pēc maniem jūsmīgajiem vārdiem ir aizgājuši uz Fontaine Deli Snack un tur vīlušies. Vakar (10.05.2012.) mājupceļā piestājām pēc pāris hamburgeriem līdzi ņemšanai. Sen nebijām bijuši. Un arī labāk nevajadzēja. Lielais čilli hamburgers garšoja ne pēc kā cita, kā pelējuma - ja to ēstu tur uz vietas, nevis mājās, ietu skaidroties, taču šoreiz šādas iespējas nebija. Visticamāk, pie vainas bija iepelējusi paprika. Kas nozīmē, ka tā, visticamāk, bija pēdējā reize, kad tur kaut ko ēdamu pērkam. Protams, ņemot vērā, kāds tur ir apmeklējums, kvalitāte tiek upurēta kvantitātes priekšā. Par ko žēl. 

http://www.draugiem.lv/fontaineriga