Garāža, kurā viss ir garšīgi. Bārs Garāža, Aldaru iela 10

Pēc ilgākas klusēšanas šajā blogā jāatgriežas ar pavisam nelāgām ziņām - savas durvis uz visiem laikiem slēdzis burvīgais zaļumu restorāns "Botanica Cafe", nezināmā virzienā arī izgaisis restorāns "Dorian Gray", kuru, lai arī gana bieži apmeklēju, šeit aprakstīt nepaguvu,  tā radot pamatu bažām, ka varbūt arī uz AB dambja būs gastronomiski konceptuālas izmaiņas. Ja jums zināms, kas vairāk, priecāšos, ja pastāstīsiet.
Taču viss nebūt nav tik melns, kā es tikko kā samālēju. Lai arī pēdējais ēdamvietas apraksts šeit publicēts februārī, tomēr pa šo laiku ir atklātas visādas jaukas un jaunas vietas - ceru, ka saņemšos aprakstīt "Fazendu" Baznīcas ielā, arī "Ladig's Cafe", kur pavisam nesen atgriezāmies pēc vairāk nekā gadu ilgas pauzes, vēl ir arī stāsts par "Trīs pavāriem" un vēl šis tas. Noteikti ir jāizvērš jauna rubrika - velosipēdiem draudzīgie restorāni, jo nupat gandrīz vai piespiedu kārtā regulāri nākas ieturēties "Pienā", neslēpiet, kuros krogos vēl var iekšā stiept metāla bērīšus, priekšā vēl gara vasara - noderēs.

Šodien izvēlējos pastāstīt par restorānu "Garāža". Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz jāsaka, ka šī vieta atrodas Vecrīgā, Aldaru ielā 10, un ar vīna bāru "Garage" Berga bazārā to vieno tikai nosaukums. Taču ar vīnu arī šajā "Garāžā" viss ir vislabākajā kārtībā - kā ierasts, ķērāmies pie t.s. "mājas vīna", kur vismaz sarkanajā izpildījumā tā ir pudele Argentīnas shiraz/cabernet (Ls 8 pudele). Dabūjams arī Valmiermuižas alus (0,5l - Ls 2, pārējos pieminēt nav vērts. Viss vislabākajā kārtībā ir arī ar ēdienkartes piedāvājumu - lai arī jau sākotnēji biju noskaņojusies, ka gribu zupu, tomēr ieraugot visu ko garšīgu, piemēram, liellopa filejas tartaru, spinātu pankūkas ar lasi un avokado, jēriņu ar biešu un grūbu risoto, gandrīz paliku neuzticīga savām sākotnējām vēlmēm. Tomēr beigu beigās pasūtītajā sīpolu zupā nevīlos - varbūt varēja būt nedaudz mazāk salda, tomēr buljona aromāts bija tik spēcīgs, ka laizīdamies izleksēju vienu karoti pēc otras, jāatzīmē arī simpātiskais mīklas un siera veidojums, kas aizstāj ierasto karstmaizes cepuri. Galdabiedrs toties dabūja lielisku pastu - ģeniālu savā vienkāršībā, ar spinātiem, valriekstiem un mīlīgi sagrieztām sēnītēm. Garšīgi. Lielisks ir arī uzkodu gals - no sākuma noprovējām siera plati, kur draudzīgi sadzīvo gan Latvijā, gan citās valstīs sietie kārumi, turklāt tiem papildus pievienoto vērtību sniedz viegli atvēsinošā, krēmīgā mērce, kas ēdienkartē pieteikta kā ābolu/ vīģu darinājums, tomēr man šķiet, ka sagaršoju arī piparmētras. Un noteikti pamēģiniet uzkodu plati "pie alus" - uz vietas kaltēti seleriju, burkānu un kartupeļu čipsīši, kam nav nekāda sakara ar metāliskās pakās nopērkamiem kartupeļu izstrādājumiem, kā arī krāsnī cepta rupjmaize ar sieru - tik piesātinātas garšas, ka pat negribējās tās īpaši papildināt ar klāt pasniegto spēcīgo un intensīvo ķiploku mērci. Ar visu ēdienkartes piedāvājumu var iepazīties šeit.

Bāra dizainā valda totāla eklektika -mākslīgā āda, metāla konstrukcijas, dēļu paneļi, ķieģeļu sienas, naivi krāsaini spilventiņi un mirgojošas elektrozaļas lampiņas. Ir pat diskobumba! Atklāta arī vasaras terase ar gaiša koka galdiņiem. Man visvairāk iepatikās kabīne, kurā arī pavadījām vairākas stundas, pilnībā nošķirti no ārpasaules - lieliska vieta sarunām, ko citiem dzirdēt nevajadzētu.  Savukārt tie, kam nav līdzi paķēries sarunu partneris, šķiet, ir laipni gaidīti pie bāra letes, kas ir patiešām plaša un gaiša. Kas man nepatika? Ka nebija pieejams wi-fi, lai arī to solīja uzlīme uz durvīm. Tas arī vienīgais. Ja "Garāžu" būtu jānovērtē kādā visnotaļ subjektīvā punktu likšanas mehānismā, ko es šeit nemaz negrasos darīt, to skaits būtu pavisam tuvu maksimumam.

Bildes šoreiz nebūs, taču "Garāžas" mājaslapā jums ir iespēja iepazīties ar visu krogu vēl pirms tā apmeklēšanas klātienē - http://www.garazabars.lv/360.html

Vairāk steiku, vairāk alus. Steaks & Beer, Aldaru iela 11

Brīdī, kad bija jāizvēlas vieta pasēdēšanai ar draugiem ar uzstādījumu "alus" un labas vakariņas, nedaudz apjuku. Pirmais, kas nāca prātā, protams, bija "Pie Kristapa kunga", beļģi "Bon Vivant", nedaudz novārtā pamestā "Lidojošā varde", taču alkas pēc kaut kā jauna, nezināma, bija tik lielas, ka nosvērāmies par labu paziņu ieteiktajam "Steaks& Beer" (Aldaru 11). Kopumā - ēst ir garšīgi, alus izvēle ir maza, vietas arī ļoti maz - vismaz pirmajā stāvā, jo mūsu četru cilvēku kompānija nebija arguments ieslēgt gaismu vienu līmeni augstāk. Turklāt, ņemiet vērā - tas ir sporta bārs, kas nozīmē, ka pie bāra letes bariņš vīriešu pašos spēka gados fanos par futbolu, hokeju vai vēl kaut ko citu, visādi skaļi uzvedīsies un arī citādi uzturēs visnotaļ skaņu pārpilnu atmosfēru.

Pati vieta ir tiešām miniatūra, iekārtojusies mazā namiņā, tieši blakus visiem pazīstamajam "I Love You". Pirmajā stāvā ir četri vai pieci galdiņi, pie kuriem vairāk par četriem cilvēkiem nesasēsties, lielākā rosība notiek pie bāra letes. Pēc visa spriežot, ir reizes, kad gaļa tiek uzcepta sanākušo acu priekšā, jo grils ir pie bāra, taču mums to vērot darbībā neizdevās. "Roku nomazgāšanas" stūrītis ir pagrabstāvā, kur jākāpj lejā pa spirālveida kāpnēm, turoties pie trošu margas. Muzikālais noformējums - absolūti nepretenciozs, ar noslieci populārās mūzikas virzienā. Vizuālais noformējums - dominē dažāda sporta atribūtika, taču es pat necentīšos izlikties, ka saprastu, vai tās šalles un vimpeļi simbolizēja piederību kādam futbola klubam vai kādai hokeja līgai. Boksa cimdus gan atpazinu.

Nenoliedzami, būtu naivi cerēt, ka vietā, kuras nosaukumā skaidri pateikts, ka būs steiki un alus, gaidīt kaut ko līdzīgu "S.Brevinga salonam" ar vairākiem simtiem alus šķirņu, taču ieraugot, ka piedāvājumā ir vien "Aldaris", "Carlsberg" un vēl kaut kas tamlīdzīgs, uz brīdi iestājās apjukums, līdz sev par laimi pamanījām "Užavas" alus krānu. Tātad, vismaz viens alus noteikti ir. Savukārt steiki šīs iestādes izpratnē

ir liellopa fileja dažādās mērcēs. Kas ir pozitīvi, jo, lai sabojātu liellopa fileju, ir ļoti jāpacenšas, ko, par laimi, neviens kā izaicinājumu nebija uztvēris.

Izvēlējos liellopa filejas steiku ar pašu mājās taisītu BBQ mērci (ap Ls 7), lai arī neviens neprasīja, kādu tieši to vēlos, tomēr izdevās nobļauties, ka "man, lūdzu, tādu asiņaināku". Tādu arī dabūju - apkārt kraukšķīgi apceptu, iekšā vēl sārtu, mērce bija gaumīgi rūgteni dūmaina, kas pareizi kontrastēja ar gaļas maigo garšu, ar garšvielām nebija pārspīlēts. Piedevās dabūju kartupeļu biezeni (vairāk tādā kā īru gaumē, ar bekonu un sīpoliem) - jo kroketes bija beigušās. (Sk.1.attēlu, atvainojos par kvalitāti, jo fotografēts ar telefonu). Vispār jāatzīst, ka daudz kas no ēdienkartē piesolītā dabūjams nebija, jo, kā izrādās

, piedāvājums tiekot mainīts, taču tas, kas tika atnests uz šķīvjiem, bija ļoti garšīgi. Piemēram, pīles zupa (ap Ls 3 - 4, sk.2. bildi) - sātīgs buljons ar visādiem makaroniem, sēnēm un sēkliņām, atzīšos, sastāvdaļas pat neatceros - austrumu virtuve nav mana stiprā puse. Labs bija arī liellopa burgers - uz vietas cepta, svaiga maizīte, dāsns dažādu dārzeņu klāsts un pareizi sacepta kotlete, klāt piedevās - uz vietas gatavoti frī kartupeļi. Sieru izlase (ap Ls 5) bija žanrā viens no labākajiem piedāvājumiem, ar maigu kazas sieru, mīksto sieru izlasi, šķiet, lielākoties tie bija Latvijā ražotie sieri, tostarp Trikātas Blue, par ko liels prieks. Par Cēzara salātiem gan galdabiedrene sarauca degunu, bet es jau esmu samierinājusies, ka, ja ir īpašas gaidas no šī ēdiena, labāk Rīgā to nepasūtīt, līdz ar to šis aspekts tālāku iztirzāšanu neprasa.

Romantiskam vakaram divatā - absolūti nepiemērota vieta. Iet kopā ar draugu kompāniju (nelielu kompāniju) iedzert alu un garšīgi paēst - gluži piemēroti. Es plānoju tur vēl noteikti atgriezties, kad ļoti gribēsies ēst, jo gribas pagaršot arī pīles kāju un vēl visu ko interesantu. Rēķinieties ar pārēšanos. Labu apetīti! :)

Sociālajos tīklos "Steaks&Beer" dzīvo Twitter un Facebook.

Tavu Grupu Šitā Nesauc!

Dzīve ievieš savas korekcijas. Jau labu laiku atsākušās akadēmiskās izpriecas, kas nozīmē, ka katrs brīvais laika sprīdis tiek aizpildīts ar visādas īpatnējas literatūras lasīšanu, visādu rakstu un runu darbu gatavošanu un tā tālāk. Jā, un vēl ir arī jāstrādā, daudz un dikti. Un darbam jāapgūst visādas jaunas lietas.

Studiju dēļ arī nesanāca pildīt solījumu vismaz vienu reizi piedalīties pelikānu diskusijā "Nabaklab" - "Dari - Rādi - Maini". Tomēr, domājot par to visu, ir dažas lietas, ko gribētu likt aiz auss jaunajiem un arī ne tik jaunajiem censoņiem mūzikas popularizēšanas atmatā. Vairs pat ne savtīgu apsvērumu dēļ, jāatzīmē. Un tāpēc arī virsraksts ir tāds, kāds ir. Lūdzu, atceries - "Tavu Grupu Šitā Nesauc!"

Latviešu valodā ir savi pareizrakstības likumi, tie attiecas arī uz rokgrupu, šlāgergrupu, bērnu ansambļu un jaukto koru nosaukumiem. Un tie ir pavisam nepielūdzami - nosaukumā, kas sastāv no vairāk, nekā viena vārda, ar lielo burtu jāraksta tikai pirmais vārds (un īpašvārdi, protams). Līdz ar to grupa "Mazais Krokodilu Mednieks" droši var pārdrukāt izdotos T -kreklus, pretējā gadījumā ciemos ieradīsies valsts valodas komisija. Nez, vai tiešām "Mazais krokodilu mednieks" izklausās kaut kā niecīgāk? Protams, nebūtu nekādu problēmu, ja notiktu rebrendings - "Little Crocos' Hunter" atbilst visām valodas prasībām... oh, well, kreklus būtu jāpārdrukā tik un tā.

Tagad pa nopietno. Grupas nosaukums angļu valodā - visi vārdi ar lielo burtu. Būs pareizi, neviens valodu speciālists ģībonī nekritīs.

Grupu nosaukumus latviešu valodā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ir iekļāvusi organizatorisko veidojumu grupā "simboliskie nosaukumi". Valodas likumi paredz, ka visi patstāvīgas nozīmes vārdi ar lielo burtu ir lietojami:

• laikrakstu un žurnālu nosaukumos (Dārzs un Drava, Lauku Avīze, Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks)
• pēdiņās liktos nosaukumos, kuram ārpus pēdiņām tiek norādīts uz sabiedrības vai uzņēmuma formu, piemēram, akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, etc. (uzņēmums "Latvijas Balzams", akciju sabiedrība "Baltijas Pērle").

Kā jau var nojaust, muzikālo apvienību nosaukumi nav ne laikrakstu, ne SIA nosaukumi. Tāpēc uz tām attiecas sekojošais:

ar lielo burtu raksta pirmo vārdu nosaukumā, kuru liek pēdiņās vai citādi grafiski izceļ ( "Jāņa sēta", "Latvijas bērzs").

Protams, gramatikas un pareizrakstības likumi nu būs pēdējie, ko ievēros riktīgie rokenrola zvēruļi, taču ceru, ka kādam šis noderēja. Ja tuvāko mēnešu laikā atradīsies vēl kāds brīvs brīdis, turpināšu pierakstīt p3licāniem nepateikto :)