otrdiena, 2014. gada 11. marts

Vieta saulainiem cilvēkiem. Trusis KAFE - Dzirnavu iela 43

Ar "Trusi" mēs iepazināmies pamazām un uzmanīgi. Pirmo reizi tur ieskrēju uz limonādes glāzi kopā ar draudzenēm. Otro - uz limonādi un kūkas gabalu. Trešajā reizē bija īstais laiks svētdienas pusdienām. Un pēc trešās reizes varu droši teikt, ka tur var iet un garšīgi paēst. Neslēpšu, lielā mērā "Trusis"manā redzeslokā nonāca lielā mērā pateicoties tam, ka tur darboties sāka viena no labām paziņām, bet pieņemsim, ka interešu konflikta nav. Un kāpēc gan lai būtu, ja arī bez "draugu būšanas" tā ir vieta, kur ieteiktu aiziet pusdienās visiem DzirnavuXValdemāra tuvumā strādājošiem un dzīvojošiem.

Pirmajā brīdī "Truša" plašajiem skatlogiem var arī pajoņot garām, taču, ja pamet skatu uz augšu un
Trusis raugās debesīs.
 savlaicīgi ierauga dzīvnieciņa siluetu, apmaldīties nav iespējams. "Truša" interjers ir gaišs, nedaudz puķains, mazliet sievišķīgs un, pavisam noteikti - mūsdienīgs. Baltās, novecinātās mēbeles, stūrī iestumtās klavieres, neierastas formas grāmatplaukts tā vien rosina domāt, ka tā ir vieta, kur satikties gaišiem un saulainiem cilvēkiem. Kuriem turklāt patīk garšīgi paēst.

Noteikti pirmā lieta, ko "Trusī" jāpiemin kā pagaršošanas vērtu, ir ingvera limonāde (EUR 1,40), kas gatavota uz vietas, dzērienā peld ingvera skaidiņas. Rūgteni salda, spirdzinoša - tas ir mans šī pavasara dzēriens. Otrs - pat tie, kas saldumus īpaši nemīl, pret "Truša" kūkām nepaliks vienaldzīgi. Turpat vitrīnā var aplūkot piedāvājumu, mana favorīte ir zefīru-greipfrūta kūka (EUR 2,50), lai arī pēc nosaukuma var šķist, ka nu būs viena salda ķēpa, citrusa rūgtais skurbums perfekti saspēlējas ar zefīra mākoņaino garšu, turklāt pati kūka gluži vai izkūst mutē. Kūkas gan netiekot ceptas uz vietas, tās atved no, šķiet, Berģiem. Taču viss pārējais gan ir tapis "Truša" virtuvē.

No kreisās: Malduguns alus, korma, ciabata, zupa, ingvera limonāde.
Es "sekoju" "Truša" aktivitātēm Facebook lapā, cik novērots, ēdienkarte tur mainās katru dienu, taču vienmēr piedāvājumā ir kāda zupa, kā arī otrais ēdiens, par pilnīgi pieņemamu cenu. Esmu dzirdējusi jūsmīgas atsauksmes par "Truša" pusdienu piedāvājumu, kura vienīgais trūkums esot nepietiekamais daudzums. Taču, ja spriež pēc svētdienas pusdienām, ar kvalitāti viss ir vislabākajā kārtībā. Mana pusdienu izvēle bija jau pieminētā ingvera limonāde un lēcu-dārzeņu-čili zupa, piekodināju oficiantei, ka gribētu tādu asāku, tā rezultātā klāt virumam dabūju mazu bļodiņu ar smalki sakapātu čili. Savukārt Dainis izvēlējās indiešu kormu - dārzeņus, kas sasautēti kopā ar visdažādākajām garšvielām, to skaitā koriandru un kuminu, un tiek pasniegti ar rīsiem. Par rīsiem tas ir tikai mans minējums, taču šķiet, ka tie bija vārīti pienā - vai arī izmantots kāds cits man nezināms triks, lai panāktu tik maigu un pilnīgu garšu un konsistenci. Indiešu virtuves cienītājiem abi ēdieni noteikti patiktu, garšvielu plaukts "Trusī" ir patiešām pamatīgi iepazīts. Čeku esmu veiksmīgi pazaudējusi, taču, cik atceros, zupas porcija (patiešām liela!) maksā ap EUR 3, kormas cena bija nedaudz virs EUR 4. Cenas, ņemot vērā ēdiena kvalitāti, ir patiešām iepriecinošas. Turklāt, cik saprotu, "dienas piedāvājumā" tās ir makam vēl draudzīgākas. Kas daudziem varētu būt svarīgi - veģetārie ēdieni pieejami katru dienu.

Dzērienu karte "Trusī" ir vairāk orientēta uz dažādiem stiprajiem dzērieniem, ir plašs tēju un citu bezalkoholisku dzērienu klāsts. Alus cienītāji novērtēs, ka alus sadaļu pārstāv tikai mazās alusdarītavas "Malduguns" brūvējumi. Pati kafiju dzeru ļoti reti, drīzāk pārpratuma dēļ, tāpēc novērtēt piedāvājumu nespēju, taču mēļo, ka kafija "Trusī" esot ne tikai garšīga, bet arī "organic" un "fair trade".

Krikums no Truša. Ārpus kadra - klavieres un lete.
Diezgan organiski, runājot par "Trusi", iedzīvojies apzīmējums "hipsterkafejnīca". Taču tas vairāk tā draudzīgi smīkņājot. Manuprāt, tā ir vieta, kur aiziet pusdienās jebkurā nedēļas dienā, satikties ar draudzenēm un patērgāt par visu būtisko, divatā var nolīst tumšajā stūrītī... vai arī atnākt uz sestdienas branču (par to sekojiet informācijai mājaslapā). Vēl, kā pārbaudīju, "Trusis" ir viena no tām vietām, kur var rātni sēdēt stūrītī vienatnē un lasīt grāmatu, un nemaz nejusties neērti.Viena lieta gan mani samulsināja - neatradu vietu, kur velosipēdu pieslēgt tā, lai tas būtu saredzams no "Truša" iekštelpām. Tuvākā velonovietne - pie ARS ēkas.

2 komentāri:

Ieva Andersone teica...

Jauks apraksts, tiklīdz atgriezīšos darbā tajā apkārtnē, iešu pamēģināt.

Ātrie teica...

Kaut kā staigāju gar turieni, bet neko neesmu pamanījis. Vai kafe vēl open ?