Pasaules ēdienkarte. International S. V. - Hospitāļu 1

Ir tikai apsveicami, ka krogi un restorāni lauž iemītās takas  - arvien vairāk labas ēdam&dzeramvietas tiek atvērtas tā patālāk no ierastā pilsētas centra. Pārdaugavas republikas aborigēni gavilē jau labu laiku, kopš tur viesus gaida Fazendas filiāle, Vīnoga un vēl vairākas iestādes, taču citos Rīgas rajonos ar kvalitatīvo piedāvājumu ir tā, kā ir (es šobrīd ne par tādām ekskluzīvām vietām kā Mežaparks vai Baltezers). Lūk, un jau gandrīz gadu svētki ir arī Brasā, tiesa, lai arī gandrīz ik dienu staigāju/ braucu garām International S.V., līdz šovakaram nebija sanācies novērtēt, kas tur tāds labs, vai nu bioritmi nebija pareizie, vai arī pēkšņi viss pilns līdz ūkai un mums laipni saka, lai pienākam citu reizi.

Pirms pāris dienām plašākai sabiedrībai tika prezentēts Latvijas restorānu Top 50 (starp citu, ko jūs domājat par šo sarakstu?), par metodoloģiju, ja nav slinkums, var arī pastrīdēties, par rezultātiem arī, taču viens fakts ir neapstrīdams - retajam zināmais International S.V. nepilnu gadu kopš atvēršanas ir iekļuvis godājamā 11.vietā, apsteidzot tādus grandus kā, piemēram,  Neiburgs vai Fabrikas restorāns. Tad nu bija skaidrs, ka beidzot ir jāpaskatās, kas notiek tepat kaimiņos & tāpēc (iepriekšējās pieredzes dēļ) jau ceturtdienas rītā zvanīju, lai rezervētu galdiņu piektdienas vakaram. Pozitīvas sajūtas raisīja jau attieksme - uzreiz man pārjautāja, vai nāksim tāpat, vai ir kāds īpašs notikums, piemēram, dzimšanas diena (es nezinu, kas tāds būtu dzimšanas dienā, vajadzētu pamēģināt :)).  Un vēl pārjautāja, vai labos laikapstākļos gribam sēdēt terasē. Protams, ka gribam.

Cara zivju zupa.

Piektdiena, 5.jūlijs daudziem paliks atmiņā ar pamatīgu svelmi, kam sekoja tikpat pamatīga lietus duša, tiesa, International S.V. tas nerada nekādas problēmas - ir fundamentāli brezenta lietus/saulesširmji, turklāt izvēlēts pats labākais variants - uz tiem negreznojas neviena lielā alus darītāja logo, ieturēti pelēcīgie toņi restorāna garā. Uzreiz par interjeru - terase ir neitrāli skandināviska, arī iekštelpās dominē melnbaltie toņi, augstas dīvānu atzveltnes, spoguļi un fotogrāfijas. Melnbaltas, protams. Krāsas vismaz terasē piedod sīkie ziediņi, garām slīdošie tramvaji un ne tik slīdošais rajona kolorīts.

Pareizās porcijas īstiem gardēžiem, tā īsumā var noformulēt International S.V. piedāvājumu. Viesmīlis, uzzinot, ka esam pirmo reizi, tā arī paskaidro - ēdiena vienā porcijā nebūs daudz, lai vienā vakarā var pagaršot visu ko. Mēs piekrītoši smaidām, galu galā tā ir parastā nelaime, ka pārāk labas garšas dēļ netīšām apēdas pārāk daudz. Ēdienkarte ir fifīga - uzsvērts starptautiskais/ internacionālais piedāvājums, turklāt ēdieni sagrupēti savos kontinentos, ir Gaļija, Zupija, Svaigzeme un tā tālāk.

Sparģeļu krēmzupa.

Mana izvēle bija sparģeļu krēmzupa ar kazas sieru un pekanriekstiem (Ls 3,50) un risotto ar baravikām, lāčpurniem un gorgonzolu (Ls 3,95), kamēr Dainis izvēlējās Cara zivju zupu ar trīs dažādām zivīm un šņabīti (Ls 3,90), kā arī griķu pankūkas ar foreles ikriem (Ls 3,30). Kamēr gaidījām pasūtījumu, ieradās šefa "kompliments" - gaileņu panna cotta mazā glāzītē, pēc konsistences kaut kas ļoti tuvs iebiezinātai gaileņu mērcei, tieši tā, lai pamodinātu izsalkumu. Nu un maizītes - karstas, ar pesto, starteri pazūd pāris minūšu laikā.

Fonā - risotto, priekšplānā - pankūcīņas

.

Porcijas tiešām nav milzīgas, mana sparģeļu zupa izgaisa neticamā ātrumā un tā vien gribējās izlaizīt šķīvi :) (piebildīšu, ka sparģeļi ir viens no maniem favorītākajiem ēdieniem, turklāt, ja kombinācija ar kazas sieru... es laikam nākošreiz vienkārši palūgšu divus zupas šķīvjus :) )Porciju lielums ir mānīgs, kad jāpagaršo vēl visi pārējie ēdieni, vienā brīdī es jau lūdzu, lai Dainis tiek galā ar risotto, kas smaržo pēc sēņu karaļvalsts un ir gandrīz ļoti garšīgs (personīgās preferences, ja ēdienā piemin gorgonzolu, es to tiešām gribu kārtīgi just, nevis tikai gaistošu noti), jo gribas pamēģināt arī viņa papildus paņemto Vitello Tonnato ( tur ir maigi iemarinēts teliņš, tunča mērče majonēzes stilā, tunča gabaliņi, kaperi & saulē kaltēti tomāti), taču, kad esam tikuši līdz itāļu našķim, ir skaidrs - porcijas ir pilnīgi pareiza izmēra. Jā, par to Cara zupu - joprojām mulsina, ka audzētavu lasis tiek uzskatīts par zivi, taču zupas buljons... mmm, tik labu esmu savulaik ēdusi tikai Neiburgā & vēl Cabo, kad tur devas dienas loma zupu (pašu ķerto zivju novārījums neskaitās). Griķu pankūkas, šķiet, tomēr nebija griķu pankūkas, bet varbūt es kaut ko nesaprotu no griķiem un pankūkām - tomēr kombinācijā ar foreļu ikriem un krējumu lika sajusties kā tādam mazam cariņam. Desertam mums vairs vietas nepietika, to nākamreiz, jo piedāvājums vilinošs. Nu un beigās vēl viens maziņš "komplimentiņš" - persiku ledus tēja. Vēl visam pa vidu Dainis dabūja Valmiermuižas alu (Ls 2,30), turklāt komplektā ar pāris basturmas gabaliņiem.

Vitello Tonnato

Tieši tāpēc, ka man International S.V. ļoti patika, atļaušos izteikt pāris nepretenciozas, tajā pašā laikā konceptuālas iebildes.Tikai tāpēc, ka gribu tur iet vēl un justies vēl labāk.  Diemžēl Rīgā tikai dažas vietas realizē Eiropā bieži sastopamo "water on tap" koncepciju (piemēram, Muklājs) - ja es pie vakariņām pasūtu vīnu, man tiešām nevajag ūdeni par gandrīz trīs latiem nepilna litra pudelē, pilnībā pietiks ar kaut kādu Venden vai tamlīdzīgiem, jo ūdens ir, lai noskalotu iepriekšējās garšas, nevis, lai izgaršotu ūdeni. Otrs - "mājas vīns" vismaz manā izpratnē nozīmē galda vīnu, kas, visticamāk, tiek pirkts lielajos balonos un pēc tam ieliets karafē, vintage Pinotage pudele (Ls 12,60) nav "mājas vīns". Bet nu ar "mājas vīna " koncepciju šajos platuma grādos vispār ir tā, kā ir.  Trešais... trešā nebūs. Jo šī nu ir tā reize, kad gan viesmīlība, gan virtuves kvalitāte, gan atmosfēra ir augstākajā līmenī.

International S.V. ir vieta, kur iet divatā, kad gribas panašķoties. Vai ar vēl pāris draugiem, lai našķošanās iespējas būtu plašākas. Vēl tur var doties, ja gribas paspīdēt kādam ar to, ka zini Rīgas foršākās vietas, par kurām pagaidām daudzi nenojauš. Jā, un vēl tur noteikti jāaiziet, ja dzīvo  Brasā - mūsu areālā nekā labāka nudien nav.

PS Jau pieminēju Latvijas labāko restorānu Top 50, no vienas puses tas ir labs špikeris, ja nenāk prātā labas idejas gastronomisko apvāršņu paplašināšanai. No otras puses - vai jūs šāds tops vispār kaut kā ietekmē?