otrdiena, 2011. gada 12. jūlijs

Festivālu gaids sisīšiem jeb Kā izdzīvot mūzikas festivālā

Ja esi ballīšu zvērs, kuram festivāls nozīmē nepārtrauktu tusiņu, alu brokastīs, vienu garu dienu no piektdienas vakara līdz svētdienas rītam, lielisku iespēju izmīcīties pa dubļiem un sarīkot jandāliņu, par kuru atblāzmas vēl mēnešiem manāmas dažādos sociālajos tīklos, tālāk nelasi - paskaties, kas publicēts zem etiķetes "krogi" vai vispār pamet šo blogu.
Šis ir ieteikumu saraksts tiem, kuri uz festivāliem nebrauc, jo tur nebūs balti dvieļi un nevarēs čurāt tīrā podā, taču ļoti labprāt gribētu piedzīvot festivālu ne tik mežonīgo - muzikālo pusi.

1. Atrodi viesnīcu. Jā, es to nopietni - atrodi viesnīcu. Ja savlaicīgi pacenšas, tas nemaz nav neiespējami. Attālums nav būtiskākais. No pieredzes: B&B ~20 km no Piltonas ciema, kur notiek Glastonberijas festivāls, naktī no festivāla uz pilsētu brauc autobuss; viesu nams ~ 5 km no Salacgrīvas, veselīga nakts pastaiga; viesnīca ~ 60 km no Varņiem, kur notiek Kilkim Žaibu (paldies šoferītim). Turpināt? Domāju, ar jau uzskaitītajiem pietiks. Principā, ja ir atrasta viesnīca, apsveicu, komfortabla festivāla sajūta ir jau gandrīz garantēta. Lielākie festivāli piedāvā nakts transportu uz tuvākajām pilsētām. Turpmāk uzmanību vērts pievērst tikai dažiem no sekojošajiem punktiem.

2. Ja viesnīcu neizdodas atrast, mēģini kaut kādā nebūt veidā tikt VIP telšu zonā - dzer daudz alu un sakrāj kodus, kļūsti par kāda medija pārstāvi, iepazīsties ar pareizajiem cilvēkiem vai arī samaksā dažas reizes lielāku maksu nekā parastās telšu pilsētiņas gadījumā. Whatever, tas nav neizdarāms. VIP telšu zona garantē relatīvu mieru, tīras dušas ar silto ūdeni, iespēju iztīrīt zobus un nenoslīkt atkritumu zampā. Un, atkārtošos, relatīvu mieru. Jau otrajā naktī tas kļūst svarīgi. Jā, un paņem līdzi saliekamo beņķīti, noderēs gan lietus laikā tupot teltī, gan no rīta mēģinot pamosties pirmās saules staros.

3. Iepazīsti apkārtni. Ja vien festivāla teritorija neaptver simtiem hektāru, visticamāk, jau pirmajā dienā būs izstaigāti visi nostūri, atklātas visas skatuves, uzzināts, kur dod labākos hotdogus un pretīgākās picas (sk.4.punktu). Gan jau muzikālā programma nebūs tik blīva, lai divpadsmit stundas pēc kārtas ļautu pilnībā nodoties daiļo mākslu valdzinājumam, labi vēl, ja būs citas atrakcijas - kāda kino telts vai teātra skatuvei. Un, būsim reālisti, kurš spēj vairākas dienas pēc kārtas nenogurt no intensīvas kulturificēšanās? :) Tāpēc jādodas nelielos ceļojumos, jāatklāj tuvākie muzeji, pilskalni, kūrorti, kaut vai krogi (atkal, sk.4.punktu) vai veikali. Atsvaidzinās un ļaus no jauna iekļauties festivāla tūkstošgalvainajā pūlī.

4. Neēd festivālā! Nu labi, vienu hambīti. Vai zupu. Tīri tā, pieredzei un eksotikai. Taču, ja iespējams, labāk ēstuves meklēt ārpus festivāla un, ja iespējams, pēc iespējas tālāk no festivāla norises vietas. Protams, ja junk food nav dzīves aicinājums un festivāls netiek uzskatīts par lielisku iespēju pārbaudīt personīgo iekšu iespējas. Ja nu galīgi nav iespēju pēc maltītes doties tālēs zilajās, sameklē veģetāriešu vai vegānu ēstuvi. Viņi prot lietot garšvielas, neizmanto piedegušu eļļu un lielākoties ir gatavi pozitīvi pārsteigt.Sliktie varianti man vēl nav gadījušies, neko par to nezinu un neko arī negribu zināt. Vēl ir vērts atrast jau pazīstamas virtuves izbraukuma variantu (pagājušajā gadā Pozitivus festivālā Ozīriss - izcili!) - reti kurš būs gatavs sabojāt savu reputāciju.

5. Nedzer festivālā! Ok, izklausās smieklīgi. Jā, es zinu, izklausās ļoti smieklīgi. Tagad, kad esi piecēlies no grīdas, kur vārties no smiekliem, vari lasīt tālāk. Festivālā labāk ar apreibinošiem dzērieniem neaizrauties, ja vien ir vēlme pilnvērtīgi baudīt muzikālo piedāvājumu. Iemesli tam ir divi - karstā laikā, brīvdabā alkohols var izstrādāt visādus trikus. Otrs ir vēl prozaiskāks un attiecas lielākoties uz sievietēm - nu nebūs ķemertiņš uz katra stūra. Un tīrs ķemertiņš uz katra stūra pavisam noteikti nebūs. Un, ko dara alus organismā? Grib tikt ārā. Stiprākos dzērienus te pat nepieminam. Atgādinu - šis ir ieteikumu saraksts tiem, kas brauc uz festivālu klausīties mūziku, nevis tusēt. Ja nu kāds vēl nepamanīja. Pa dzērienam var atļauties, kad vakars jau iegājis finiša taisnē. Jā, vēl pie viena (bet nu šis ir apmēram no sērijas "brauc uzmanīgi") - labāk nepieņem svešinieku piedāvājumus kaut ko uzpīpēt, ieelpot vai apēst. Protams, protams, visi cilvēki ir brāļi, peace, love, etc., bet labāk jau ne.

6. Domā, ko velc mugurā. Obligātais iztikais minimums – lietusmētelis, zābaki, saules aizsardzības krēms un saulesbrilles, tas, domājams, nebūtu lieki jāatkārto. Kas vēl? Apģērbam vēlams būt viegli žūstošam, taču tajā pašā pietiekoši siltam, lai pēc lietusgāzes pagūtu izžūt un vakarā nenosaltu. Ja nebaidies izskatīties pēc hipstera, tīri labi noder siltais hudijs, ar flīsa oderi. Apavi - pēc personīgajām vēlmēm. Jebkuras iešļūcenes ir #fail - pūlī pazudīs uz skaitli trīs. Dubļos arī. Čaks Teilors? Nāksies mazgāt, bet jau labāk. Es priekš sevis esmu atradusi the ultimate komplektu - crocs laiviņas saulei un gumijnieki lietum. Pirmās var noskalot un uzreiz vilkt kājās jebkuros laika apstākļos. Otros arī, ja vien nav piesmelti. Bet, protams, iespējami arī citi varianti. Galvenais, nevilkt neko, kas varētu berzt, sadilt vai izmirkt. Speciāli daiļajam dzimumam - kosmētiku atstāj mājās. Un smukās kleitas. Rotaslietas arī. Dzīvot būs vieglāk.

7. Domā pozitīvi. Ja lietus līst jau otro dienu, teltī dzīvo visa iespējamā flora un fauna, kā arī cilvēku pūļi ir piegriezušies līdz ūkai, vienīgais veids, kā to pārdzīvot - mainīt attieksmi.

Izlasīji līdz galam un nesaproti, kāpēc pašsaprotamas lietas ir jāatkārto rakstiskā formātā? Izlasi pirmo rindkopu.

Foto - Dainis Tamuļevičs

ceturtdiena, 2011. gada 7. jūlijs

Doriana vasaras rezidence. SLĒGTA

Kad iedomājos par AB dambi, prātā uzplaiksnī vairākas nesaistītas ainas - skats no filmas "Elpojiet dziļi" (pateicoties kurai es labu laiku biju pārliecināta, ka AB dambis ir tapis padomijas laikā - izrādās, nē, jau pirms vairākiem gadsimtiem tur bijusi kuģu piestātne), baznīcu torņi, kas dīgst no zemes un peldošā terase.

Pagājušajā vasarā "Kapteiņa Enriko pulksteņa" terase AB dambī bija viena no iecienītākajām atpūtas vietām - pārdomātā virtuve, unikālā atrašanās vieta un neikdienišķie skati bija par iemeslu tam, kādēļ "Enriko" telefona numurs bija pieglabāts pa rokai, savādāk pie brīva galdiņa netikt. Šovasar telefona numurs ir mainījies, mainījies arī nosaukums - restorāns blakus peldošajai galerijai "Noass" pārdēvēts par "Doriana Greja grilbāru" (tā arī nesapratu, varbūt pareizāk ir to saukt "Grilbārs "Dorian Gray""?), kā arī tā apmēri ir sarukuši. Taču, lai nemulsina pārmaiņas - saimnieko joprojām tie paši ļaudis, kam piederēja nu jau pagātnē palikušais "Kapteiņa Enriko pulkstenis". Un nupat vairs nav šaubu - grilbāram Rīgas skaistākajā vietā ir pavisam tieša saistība ar foršo restorānu pašā šaurākajā Rīgas ieliņā, mūsu iemīļoto "Dorian Gray", kura aprakstīšanai tā arī vēl neesmu pieķērusies. Viņu pārraudzībā arī bārs "Baseins" pie Doma baznīcas.

Šogad grilbārs ir aizkrauts - pa dambi izpleties smilšu skulptūru festivāls, ko slēpj pamatīga izmēra žogs, i nedomā pārlūrēt. Tomēr tiekot līdz "Noasam" var atviegloti uzelpot. Skatu uz Vecrīgas torņiem nekas neaizsedz. Pazuduši gan ērtie dīvāni, kur laiski izplāties veselam bariņam - terase guvusi striktākas līnijas, sterilāku paskatu. Toties kastītēs aug garšaugi un turpat stūrī darbojas grila vīrs.

Ja jau grilbārs, tad grilbārs. Būtu muļķīgi pieprasīt klimpas ar sējas pazvērīti vai arī debesmannā (es gan nupat vairs neesmu pārliecināta, vai tiešām tas nebija piedāvājumā), tādēļ skatāmies grilējumu lapā. Visādu kustoņu daļas, kā arī zivis zaļumu groziņos un augļu mērcītēs, lai arī izvēle nav milzīga, sareibst galva, tāpēc izvēle ir Dienas zivs un Dienas gaļa (porcija ap Ls 5). Parasti dienas piedāvājums ir nekļūdīga izvēle - vismaz es rēķinos, ka būs svaigi produkti, nesamudrītas garšas un pareizās proporcijas šefpavāra gaumē. Šī reize nav izņēmums. Mana forele no oglēm norauta tieši īstajā brīdī, lai āda būtu nedaudz apgruzdējusi, bet baltā gaļa - sulīga, savukārt cūkas karbonāde bija pareizajā izmērā un pareizajā marinādē ar nelielu balzamiko pieskārienu. Piedevas var izvēlēties visdažādākās, mēs paņēmām grilētus kartupeļus ar zaļumiem, tiesa gan, varētu vēlēties vairāk dārzeņu, viens pliks tomātiņš līdzsvaru neveido. Pievērsiet uzmanību traukiem - tie gluži kā no omītes skapja izvilkti, patīkams kontrasts pēc Rīgas krogos un restorānos tik tradicionāli sterilā baltuma.

"Užavas" alus vairs nav dabūjams, par ko ļoti žēl, arī "Valmiermuižas" alus nav. Tā vietā var izvēlēties "Tērvetes" vai "Lāčplēša" brūvējumus (ap Ls 2 puslitrā). Ja nu vēl gribas panašķēties, var paņemt mazo olīvu bļodiņu (Ls 1) vai arī uz vietas ceptu maizīti.






"Doriana Greja grilbārs" varētu būt lieliska vieta lēnām pusdienām divatā, ar ģimeni, vai draugu bariņā. Tikai šī vasara tāda... saraustīta. Pēdējo nedēļu laikā nepārtraukti esam pārvietojušies no vienas valsts uz otru, iekrājušies stāsti par visādiem krogiem ārpus Latvijas, tikai nav nojausmas, kad to visu pierakstīt. Stilīgā brokastvieta Vapiano, azerbaidžāņu ieskrietuve pie Tallinas zoodārza, Viliošiai netālu no Mažeiķiem, RibHouse Roskildē; droši vien kaut ko jau esmu piemirsusi, lai visu atminētos, jābrien cauri digitālajām bilžu kaudzēm. Un vispār - vasara ir tas laiks, kad ir jādodas brīvā dabā, nevis jāsēž pilsētas krogos :) Dodoties piknikā, rekomendēju iegriezties kādā no "Sky" veikaliem un paņemt gruzīnu cepamdesiņas, lielisku žanra paraugu, kur aitu zarnās sastampāta cūkas un vistas gaļa, tā riktīgi nav žēlota kinza un citas garšvielas. Ja nu cepšanas vietai blakus var atrast lozberu lapas - būs ļoti labi, apsolu :)