Čehijas noskaņas Rīgas centrā. Sveiks, Šveik! - Stabu iela 23

Mācieties no manām kļūdām, ne savējām - ja garastāvoklis ir neglābjami draņķīgs, nekādā gadījumā nedrīkst iet un meklēt jaunus krogus. Pirms pāris gadiem tieši tā sabojāju visu priekšstatu par jauko čehu krodziņu Sveiks, Šveik! - aizgāju nīgra, nekas nepatika, mūzika par skaļu, alus dvinga par stipru, virtuve pārāk kaitinoša... Nekas no tā visa nav taisnība. Tieši pirms Jāņiem izdomājām, ka dosim "Šveikam" vēl vienu iespēju, kas bija ļoti prātīga doma - alus izvēle gana korekta, ēdienkarte iepriecinoša un uzjautrinoša vienlaicīgi, turklāt terase uz Stabu ielas ir pietiekoši kolorīts risinājums.

Sveiks, Šveik! sevi pozicionē kā čehu krogu, turklāt uzsver - "nākamais tūvākais krodziņs, kas ir līdzīgs šīm,
atrodas Prāgā" (citāts no mājaslapas, apsveru iespēju piedāvāt salabot viņiem tekstus, kas vismaz pareizrakstības ziņā ir dramatiski). Nu un melots tur nav ne grama - čehu alus, čehu virtuve, knēdeļi, fundamentāli gaļas kalni, viss ir sātīgs un riktīgi dūšu piesienošs. Protams, jāatzīmē arī pat ļoti draudzīgās cenas, smaidīgās oficiantes un visnotaļ mierīga atmosfēra. Nokāpjot pagrabstāvā, varēs arī sasveicināties ar pašu krietno kareivi!

Mūžīgā klienta šķīvis.

Vasaras sezonā, ja paveicas, var dabūt galdiņu āra terasē, savukārt iekštelpas ir izkārtotas divos stāvos, dominē sarkanie ķieģeļi, vecināts koks, pieklusināts apgaismojums un neuzbāzīga mūzika. Trepes gan ir pietiekami stāvas, lai ar alus garšošanu īpaši neaizrautos, kaut gan ko garšot tiešām ir - pirmkārt jau pārstāvētas klasiskās čehu darītavas ar  Staropramen, Bernard, Kozel, Pilsner Urquell aliem, ir arī pa starptautiskai notij kā Hoegaarden, dabūjami arī vietējo darītavu brūvējumi. Madonas alus gan vairs dzērienu sarakstā nav, par ko nedaudz žēl - tomēr savā ziņā eksotika.

Ēdienkarte ir nopietna folianta biezumā - visa veida siltās un aukstās uzkodas, dažādas zupas, protams, ka knēdeļi un dažādā formātā pagatavotas vistu iekšas, sava sadaļa ir arī veģetāriešiem, kādā brīdī var pat apjukt - nez, ņemt paipalu seno čehu gaumē vai varbūt Morāvijas podiņu? Sautētu trusi? Cūkas stilbiņu? Alus gulašu? Tiesa, uzreiz jāatzīmē - apetītei, apmeklējot Sveiks, Šveik! jābūt labai, jo porcijas ir gana pamatīgas. Tā kā "Šveikā" ieradāmies pavakariņot nākamajā dienā pēc draugu kāzām (vēlreiz - laimīgu dzīvošanu Laurai un Edmundam!), uz pārāk ekstravagantiem gastronomiskiem atvēzieniem īsti spējīgi nebijām. Drīzāk pavisam vieglām vakariņām... un alum :)

Baraviku zupa maizes podiņā.

Knēdeļi ar baraviku mērci.

Uzkodām izvēlējāmies "Mūžīgā klienta šķīvi" (Ls 3,50) ar visādiem Latvijā tapušiem sieriem, gaļas izstrādājumiem, viegli iemarinētiem gurķiem un mārrutkiem. Mani uzrunāja baraviku zupa maizes podiņā (Ls 3,50) - izrādījās, ka pēc konsistences tas vairāk ir sautējums, ne zupa, taču ļoti garšīgi un ar gana pamanāmu baraviku dominanti. Un tā taču ir šarmanta iespēja - reizē ar zupu nograuzt arī "šķīvi". Dainim bija kartupeļu knēdeļi ar baraviku mērci (Ls 2,60) - smaržīgs un gards ēdiens. Tā kā gaļas norma tika izpildīta jau ar uzkodu šķīvja likvidēšanu, uz citu reizi atlikām pēc seno čehu receptēm taisīto desiņu nogaršošanu, taču piedāvājums izskatās gana daudzsološs.

Sveiks, Šveik! noteikti ir vieta gaļas ēdienu un alus cienītājiem, tāpēc tur jāiet gana izsalkušiem un izslāpušiem. Un kopā ar draugiem - jo ēdienkartē ir visādi piedāvājumi tieši lielākām kompānijām, visādas pannas un kas tik vēl viss ne. Jā, un galīgi par ļaunu nenāktu pirms tam pārlasīt Hašeku.

Ligzda Matīsielas debesīs. Ecocatering Telpa - Matīsa iela 8

Vienā brīdī attopies - vasara ir klāt. Un tāpēc ir jāmeklē vietas, kur pavakariņot zem skaidrām debesīm, ārpus telpām, turklāt, ņemot vērā krusas pēdējā laikā arvien pieaugošo koeficientu saulaino dienu bilancē - tomēr zem jumtiņa. Lielākā daļa Rīgas krogu un restorānu, iestājoties pašam siltākajam gadalaikam, kaut kā pamanās savu iespēju robežās atvērt terases - par ko liels paldies. Taču, būsim reālisti - ja piektdienas vakarā vai sestdienas pēcpusdienā ļoti gribas pasēdēt ārā, paēst un iemalkot kādu dzērienu, konkurence ir liela.

Par Ecocatering biju dzirdējusi gana daudz, arī garšojusi visādus ievērības vērtus našķus viņu izbraukumu virtuvēs Kalnciema ielas tirdziņā un Berga bazāra Bazārā. Lasījusi visu ko par jauno, ambiciozo "šefu" Rihardu Frīdenbergu Kalniņu. Un no draugiem un paziņām saklausījusies  par Ecocatering pusdienu vietu Matīsa ielas plašajā pagalmā, tieši pretī Vidzemes tirgum kā ko tādu, ko neapmeklēt būtu vienkārši noziegums. Vārdā Telpa.  Tomēr bija jāpienāk īstajam brīdim, lai nolemtu - tieši tā būs mūsu izvēle sestdienas nesteidzīgām "pēcpusdieniņām" (pēc n-to svītrojumu izdarīšanas paši-zināt-kā biļetenos, vēlīnas pastaigas pa Rīgas piekarsētajām ielām un arvien pieaugošas vēlmes atkrist kaut kur ēnā un iedzert ko spirdzinošu).

No aizkulisēm.

Pirmā reize Ecocatering Telpā ir kā došanās nezināmajā - skaidrs, ka jāiet iekšā pa noplukušajām durvīm, jākāpj augstu pa dienvidnieku stilā apbružātajām kāpnēm, kur blakus karājas velosipēds, un tad pēkšņi uzsmaida trekns eņģelītis pašu debesu ieskauts. Pirms doties iekšā gaitenī, pametiet skatu pa labi - logs ir vesela mākslas darba cienīgs. Uzreiz uz durvīm arī nepretencioza zīmīte ar telefona numuru Telpas rezervācijām. Atzīšu, ieejot iekšā, pirmajā brīdī apjuku - uzreiz aiz sliekšņa sagaida siltas un aukstas ēdiena paplātes, aiz stūra paveras terase, uz kuras dzērienu krūkas ar piparmētru lapiņām. Paguvu padomāt - nav mums lemts satikties, droši vien kāds korporatīvais pasākums. Izrādās - nē! Tā ir Telpas ikdiena. Samaksā "piecīti" un ēd, kamēr vairs nelien. Ledus ūdeni ar piparmētrām arī dzer par to pašu cenu. Ja gribas kādu citu dzērienu, būs jāpiemaksā, virs bāra letes plaukti ir gana  pilni. Alus krāns gan pagaidām tikai viens - vecā, labā "tērvetīte" (puslitrs - Ls 2). Sauciet to kaut vai par tik modīgo "branču". Blondā viesmīle uzsver - no šejienes neviens neaiziet nepaēdis. Pat baloži mierīgi klīst starp neskaitāmajiem galdiņiem un milzu podos sastādītām puķēm un kokiem.

Maza daļa no plašā piedāvājuma. 

Telpas piedāvājums ir veģetārieša sapnis. Un ne tikai veģetārieša - vasaras karstumā gaļa nudien nav tas vēlamākais sabiedrotais, lai cik dziļi zemapziņā nebūtu iesēdies šašliku un citu grilētu lopiņu fragmentu vilinājums. Virtuves piedāvājumā dominē graudaugi, dažādi dārzeņi, zaļumi un nedaudz izcila siera. Ir arī pa putna gabalam - vismaz man šķita, ka tā vista nav gluži no rūpnieciskajiem būriem nākusi. Taču pievērsīšos tuvāk ēdienam - izvēle ir gana plaša, mūsu apmeklējuma brīdī galda karalis bija lēcas, ar kazas sieru un rukolu galma, kā arī dažnedažādāko piedevu klātbūtni. Lai arī pie katra ēdiena nav paskaidrojumi, kas tūlīt nonāks jums vēderā, viesmīļu pulciņš ir gatavs visu apstāstīt.

Atzīšu, ka vismaz man absolūtais favorīts bija vienīgais "siltais" ēdiens - lēcas ar kazas sieru, sparģeļiem un vēl dažādiem garšaugiem. Lai arī tik ļoti iemīļotie sparģeļi konsistences ziņā sajūtami nebija, tomēr savu īpašo garšu tie piešķīra. (Starp citu, sparģeļiem Latvijas lauksaimniecības vēsturē bija ļoti būtiska nozīme, žēl, ka šis specifiskais un laiku paģērošais, kaprīzais dārzenis nav atkal atgriezies zemnieku ikdienā). Nu un tad tālāk - lēcas ar baklažāniem, pupiņas ar bietēm, pērļu grūbas ar lakšu pesto un paipalu oliņām, mocarellas siers no kazas piena ar pesto, lēcas ar Parmas sieru un rukolu, kuskuss ar al dente dārzenīšiem un granātāboliem... atzīšos, es vairs neatceros visas kombinācijas.  Taču, ieliekot pa nepilnai ēdamkarotei šķīvī no katra paēdiena (izņemot pastas salātus, kas ir viens no

Personīgās preferences.

retajiem ēdieniem, no kura mēģinu izvairīties jebkādā izpildījumā), šķīvis pilns un tad var sākties degustācija. Ak, gandrīz aizmirsu vienu no krāšņākajiem gastronomiskajiem darinājumiem - karamelizētajiem sīpoliem aveņu mērcē! Par tiem pie sevis nosmējos: ja līdz šim dzirdēts, ka ketčups ir glābējs neēdamu ēdienu gadījumos, tad ar šiem sīpoliem varētu apēst jebko, ko pat etiķaina tomātu mērce neglābj. Jā, un vēl par lēcām - mani tiešām priecē, ka arvien vairāk līdztekus tradicionālajai trīsvienībai kartupeļi/ rīsi/ pasta restorāni piedāvājumā iekļauj lēcas, bulguru, grūbas, pupas un pupiņas, kuskusu....

Telpas ar karoti pasmeļamā ēdienkarte ir īsta bauda - garšo, izgaršo, katrs kumāss ir savādāks, taču nevienā neiztrūkst koncepts - spēcīga pamata garša, pāris virsnotis, reizēm žonglēšana ar konsistenci (ar bietēm sajauktās pupiņas man bija par cietu, taču tā ir gaumes lieta, Dainis bija sajūsmā), tajā pašā laikā bez neprātīgām virāžām, viss ļoti saprotams. Starp citu, ar garšošanu ieteicams neaizrauties, vietas desertam (kā ar mums tas gadījās, ābolu pīrāgs palika neaiztikts) var arī nepietikt.

Telpa ir vieta, kur iet ar draugiem, nesteidzīgi iesēsties terasē, vērot ugunsdzēsēju mašīnu histēriju, Vidzemes

Telpas terase. Tā, lai jūs neapmaldītos :)

tirgus garāmejošo kolorītu, ļauties gastronomiskam laiskumam. Pagaidām absolūti oficiāli neapstiprināta informācija - tuvākajā laikā esot gaidāmas nelielas izmaiņas -  "branča" piedāvājums būs tikai līdz plkst.17, pēc tam tiks ieslēgta grila ēdienkarte. Sekojiet jaunumiem mājaslapā.  Viņiem ir arī Twitter konts. Ja jau gaļa, tad nepieciešams arī alus, cerams, ka tā piedāvājums kaut nedaudz paplašināsies :) Un noteikti būs jāiet pārbaudīt, kas īsti būs tajā grila piedāvājumā - mājaslapā tiek solīts, ka visas ēdiena sastāvdaļas ir ekoloģiski tīras. Zinot, cik fantastiskus "šerolē" steikus un dažādas gardas jēra daļas piedāvā Latvijas zemnieki, Telpas cilvēkiem ir plašs lauks, kur izvērsties. Ko arī novēlu - kvalitatīvu ēdamvietu nekad nevar būt par daudz, pat tik mazā galvaspilsētā, kāda ir Rīga. 

_____________________________________________________
Bildes šoreiz ir izcili bēdīgas, kas nozīmē, ka ir jāmaina telefonu, ja negribas līdzi kameru staipīt. Jā, negribas :)  Tomēr man gribējās parādīt kaut nojausmu par to, kas ir Telpa. Tāds izaicinājums rūpnīcas Veldze paliekām. Vieta, kur atrast savu Telpu. Un sākt apdzīvot to.