pirmdiena, 2013. gada 3. jūnijs

Ligzda Matīsielas debesīs. Ecocatering Telpa - Matīsa iela 8

Vienā brīdī attopies - vasara ir klāt. Un tāpēc ir jāmeklē vietas, kur pavakariņot zem skaidrām debesīm, ārpus telpām, turklāt, ņemot vērā krusas pēdējā laikā arvien pieaugošo koeficientu saulaino dienu bilancē - tomēr zem jumtiņa. Lielākā daļa Rīgas krogu un restorānu, iestājoties pašam siltākajam gadalaikam, kaut kā pamanās savu iespēju robežās atvērt terases - par ko liels paldies. Taču, būsim reālisti - ja piektdienas vakarā vai sestdienas pēcpusdienā ļoti gribas pasēdēt ārā, paēst un iemalkot kādu dzērienu, konkurence ir liela.


Par Ecocatering biju dzirdējusi gana daudz, arī garšojusi visādus ievērības vērtus našķus viņu izbraukumu virtuvēs Kalnciema ielas tirdziņā un Berga bazāra Bazārā. Lasījusi visu ko par jauno, ambiciozo "šefu" Rihardu Frīdenbergu Kalniņu. Un no draugiem un paziņām saklausījusies  par Ecocatering pusdienu vietu Matīsa ielas plašajā pagalmā, tieši pretī Vidzemes tirgum kā ko tādu, ko neapmeklēt būtu vienkārši noziegums. Vārdā Telpa.  Tomēr bija jāpienāk īstajam brīdim, lai nolemtu - tieši tā būs mūsu izvēle sestdienas nesteidzīgām "pēcpusdieniņām" (pēc n-to svītrojumu izdarīšanas paši-zināt-kā biļetenos, vēlīnas pastaigas pa Rīgas piekarsētajām ielām un arvien pieaugošas vēlmes atkrist kaut kur ēnā un iedzert ko spirdzinošu).

No aizkulisēm.
Pirmā reize Ecocatering Telpā ir kā došanās nezināmajā - skaidrs, ka jāiet iekšā pa noplukušajām durvīm, jākāpj augstu pa dienvidnieku stilā apbružātajām kāpnēm, kur blakus karājas velosipēds, un tad pēkšņi uzsmaida trekns eņģelītis pašu debesu ieskauts. Pirms doties iekšā gaitenī, pametiet skatu pa labi - logs ir vesela mākslas darba cienīgs. Uzreiz uz durvīm arī nepretencioza zīmīte ar telefona numuru Telpas rezervācijām. Atzīšu, ieejot iekšā, pirmajā brīdī apjuku - uzreiz aiz sliekšņa sagaida siltas un aukstas ēdiena paplātes, aiz stūra paveras terase, uz kuras dzērienu krūkas ar piparmētru lapiņām. Paguvu padomāt - nav mums lemts satikties, droši vien kāds korporatīvais pasākums. Izrādās - nē! Tā ir Telpas ikdiena. Samaksā "piecīti" un ēd, kamēr vairs nelien. Ledus ūdeni ar piparmētrām arī dzer par to pašu cenu. Ja gribas kādu citu dzērienu, būs jāpiemaksā, virs bāra letes plaukti ir gana  pilni. Alus krāns gan pagaidām tikai viens - vecā, labā "tērvetīte" (puslitrs - Ls 2). Sauciet to kaut vai par tik modīgo "branču". Blondā viesmīle uzsver - no šejienes neviens neaiziet nepaēdis. Pat baloži mierīgi klīst starp neskaitāmajiem galdiņiem un milzu podos sastādītām puķēm un kokiem.


Maza daļa no plašā piedāvājuma. 


Telpas piedāvājums ir veģetārieša sapnis. Un ne tikai veģetārieša - vasaras karstumā gaļa nudien nav tas vēlamākais sabiedrotais, lai cik dziļi zemapziņā nebūtu iesēdies šašliku un citu grilētu lopiņu fragmentu vilinājums. Virtuves piedāvājumā dominē graudaugi, dažādi dārzeņi, zaļumi un nedaudz izcila siera. Ir arī pa putna gabalam - vismaz man šķita, ka tā vista nav gluži no rūpnieciskajiem būriem nākusi. Taču pievērsīšos tuvāk ēdienam - izvēle ir gana plaša, mūsu apmeklējuma brīdī galda karalis bija lēcas, ar kazas sieru un rukolu galma, kā arī dažnedažādāko piedevu klātbūtni. Lai arī pie katra ēdiena nav paskaidrojumi, kas tūlīt nonāks jums vēderā, viesmīļu pulciņš ir gatavs visu apstāstīt.

Atzīšu, ka vismaz man absolūtais favorīts bija vienīgais "siltais" ēdiens - lēcas ar kazas sieru, sparģeļiem un vēl dažādiem garšaugiem. Lai arī tik ļoti iemīļotie sparģeļi konsistences ziņā sajūtami nebija, tomēr savu īpašo garšu tie piešķīra. (Starp citu, sparģeļiem Latvijas lauksaimniecības vēsturē bija ļoti būtiska nozīme, žēl, ka šis specifiskais un laiku paģērošais, kaprīzais dārzenis nav atkal atgriezies zemnieku ikdienā). Nu un tad tālāk - lēcas ar baklažāniem, pupiņas ar bietēm, pērļu grūbas ar lakšu pesto un paipalu oliņām, mocarellas siers no kazas piena ar pesto, lēcas ar Parmas sieru un rukolu, kuskuss ar al dente dārzenīšiem un granātāboliem... atzīšos, es vairs neatceros visas kombinācijas.  Taču, ieliekot pa nepilnai ēdamkarotei šķīvī no katra paēdiena (izņemot pastas salātus, kas ir viens no
Personīgās preferences.
retajiem ēdieniem, no kura mēģinu izvairīties jebkādā izpildījumā), šķīvis pilns un tad var sākties degustācija. Ak, gandrīz aizmirsu vienu no krāšņākajiem gastronomiskajiem darinājumiem - karamelizētajiem sīpoliem aveņu mērcē! Par tiem pie sevis nosmējos: ja līdz šim dzirdēts, ka ketčups ir glābējs neēdamu ēdienu gadījumos, tad ar šiem sīpoliem varētu apēst jebko, ko pat etiķaina tomātu mērce neglābj. Jā, un vēl par lēcām - mani tiešām priecē, ka arvien vairāk līdztekus tradicionālajai trīsvienībai kartupeļi/ rīsi/ pasta restorāni piedāvājumā iekļauj lēcas, bulguru, grūbas, pupas un pupiņas, kuskusu....


Telpas ar karoti pasmeļamā ēdienkarte ir īsta bauda - garšo, izgaršo, katrs kumāss ir savādāks, taču nevienā neiztrūkst koncepts - spēcīga pamata garša, pāris virsnotis, reizēm žonglēšana ar konsistenci (ar bietēm sajauktās pupiņas man bija par cietu, taču tā ir gaumes lieta, Dainis bija sajūsmā), tajā pašā laikā bez neprātīgām virāžām, viss ļoti saprotams. Starp citu, ar garšošanu ieteicams neaizrauties, vietas desertam (kā ar mums tas gadījās, ābolu pīrāgs palika neaiztikts) var arī nepietikt.

Telpa ir vieta, kur iet ar draugiem, nesteidzīgi iesēsties terasē, vērot ugunsdzēsēju mašīnu histēriju, Vidzemes
Telpas terase. Tā, lai jūs neapmaldītos :)
tirgus garāmejošo kolorītu, ļauties gastronomiskam laiskumam. Pagaidām absolūti oficiāli neapstiprināta informācija - tuvākajā laikā esot gaidāmas nelielas izmaiņas -  "branča" piedāvājums būs tikai līdz plkst.17, pēc tam tiks ieslēgta grila ēdienkarte. Sekojiet jaunumiem mājaslapā.  Viņiem ir arī Twitter konts. Ja jau gaļa, tad nepieciešams arī alus, cerams, ka tā piedāvājums kaut nedaudz paplašināsies :) Un noteikti būs jāiet pārbaudīt, kas īsti būs tajā grila piedāvājumā - mājaslapā tiek solīts, ka visas ēdiena sastāvdaļas ir ekoloģiski tīras. Zinot, cik fantastiskus "šerolē" steikus un dažādas gardas jēra daļas piedāvā Latvijas zemnieki, Telpas cilvēkiem ir plašs lauks, kur izvērsties. Ko arī novēlu - kvalitatīvu ēdamvietu nekad nevar būt par daudz, pat tik mazā galvaspilsētā, kāda ir Rīga. 

_____________________________________________________
Bildes šoreiz ir izcili bēdīgas, kas nozīmē, ka ir jāmaina telefonu, ja negribas līdzi kameru staipīt. Jā, negribas :)  Tomēr man gribējās parādīt kaut nojausmu par to, kas ir Telpa. Tāds izaicinājums rūpnīcas Veldze paliekām. Vieta, kur atrast savu Telpu. Un sākt apdzīvot to.


4 komentāri:

grieta teica...

Šī rādās itresanta vieta.
Paldies

Igors Kasjanovs teica...

Jā, man Telpa arī tiešām patika. Viss, ko ēdu šķita no ļoti kvalitatīvas pārtikas taisīts. Karamelizētie sīpoli lieliski, putns brīnišķīgs, tāpat arī grūbas un zupa.

Bet runājot par sparģeļiem - pilnīgi piekrītu. Ļoti žēl, ka LV tas nav atgriezies modē. Tomēr, ja ir interese - Vidzemes tirgū pie ieejas gaļas paviljonā var iegādāties LV audzētus. Neatceros saimniecības nosaukumu, bet teicās, ka šonedēļ vēl vajadzētu būt, pēc tam gan sezona garām. Pagājušajās brīvdienās paņēmu zaļos (3.50 Ls) - daži nedaudz iespējams pārauguši, bet kopumā lieliski. Sparģeļi, kas lauzti iepriekšējā vakarā tomēr ir pilnīgi kas cits salīdzinājumā ar Itālijas, Vācijas vai Francijas vestajiem.

Priekā! :)

Anonīms teica...

Nepatika..

Anonīms teica...

Ļoti garšīgi var paēst, iesaku