Āgenskalna "Vīnoga" no nostāstiem bija kļuvusi jau par tādu nedaudz mītisku vietu, tāpēc kādā laiskā sestdienā, iepriekš izstaigājot Miera ielas republiku, Kalnciema tirdziņu un Botānisko dārzu nolēmām, ka tā būs pati piemērotākā vieta vēlajām pusdienām. Lai arī atrašanās koordinātes nojautu tikai aptuveni, tomēr sameklēt bija samērā vienkārši - 2.tramvaja pietura pie Āgenskalna tirgus ir pietiekoši precīzs orientieris. Jāatzīst, ka pirmajā brīdī šķita - nebūs mums pusdienas "Vīnogā", jo ēku rotāja aizdomīgas sastatnes. Lūk, un tieši zem bleķa stalažām ir durvis uz "Vīnogu".
.
Tipisks romantisms a la latviensis - pirmā doma, ieejot nelielajā krodziņā. Lakotu un beicētu dēļu estētika, "Lido" cienīgi galdiņi, kā arī klusināta gaisma. Samērā bieži ko tādu nācies pieredzēt ceļmalas krodziņos Latvijas ārēs.
Ēdienkarte samulsināja. Lai arī iepriekš dzirdētais lika gaidīt itāļu virtuvi vulgaris, mums pavērās kosmopolītisms visā tā krāšņumā. Vienuviet austrumāzijas zupiņas, karbonādes, pastas un dažādi salāti. Dominējošais, šķiet, franču akcents. Jāatzīst, es esmu no tiem cilvēkiem, kuri nav pārāk lielā sajūsmā par pārāk plašu ēdienu izvēli, jo tas liek aizdomāties par sastāvdaļu svaigumu un nostāvēšanās pakāpi. Nevarot izvēlēties no dāsnā piedāvājuma, lūdzu pēc padoma oficiantei. "Saka, ka mums esot labākie Cēzara salāti pilsētā," pēc šāda pieteikuma bija skaidrs, ka, ja nu labākie, tad jāņem, lai arī nekad tā īsti neesmu izpratusi attiecīgā ēdiena šarmu. Skaidrāks tas netapa arī šajā gadījumā - anšovi ir laba lieta, vien pieticīgās proporcijās, taču "Vīnogas" Cēzarsalātu mērce būtībā no tiem vien sastāvēja, tā nomācot romiešu salātlapu kautro, taču izteiksmīgo tekstūru un aromātu, nepārliecināja arī bekona un vistas filejas kombinācija. Toties siera skaidiņu cepure bija īsti laikā.
Daiņa izvēlētais liellops vīna mērcē toties būtu izraisījis sajūsmas saucienus jebkuram fiziskā darba strādniekam - porcija patiešām milzīga, basmati rīsi gaumīgi atjaukti ar melnajiem, pati gaļa lieliski izsautēta un maiga. Lieliska iespēja pārēsties. Par vīnu izvēli var teikt tikai labāko, kvalitātes un cenas attiecības ir ļoti pārdomātas. Čeku tagad slinkums meklēt, bet, šķiet, salāti ir Ls 3+, otrie ēdieni - Ls 5 +, vīni visplašākajā diapazonā, bet normālu var atrast piecīša robežās.
Interesanti, kas gan ir otrajā stāvā, kas mūsu apmeklējuma reizē bija slēgts, bet kopumā "Vinogai"var veltīt lielākoties atzinīgus vārdus (Cēzara salātiem gan nē). Laba vieta, kur paslēpties no ikdienas divatā, vai arī lielākā kompānijā. Ja es būtu Āgenskalna rezidents, droši vien šajā restorānā (? drīzāk gribētos teikt - krodziņā vai traktierī) iegrieztos samērā regulāri. Dzīvojot citā Rīgas pusē, iemeslus braukt tieši uz turieni vēl nepamanīju, taču jums ir visas iespējas mani pārliecināt par pretējo.
2 komentāri:
Man dikti patīk mazie restorāni un ēstuves ārpus centra. Mazās, slēptās pilsētas pērles :)
Latvija kā mazā Itālija ar savām vīnotavām :)
Ierakstīt komentāru