No vienas puses - ko gan jaunu var pateikt par "Andalūzijas suni". Visticamāk, ka katrs krogu un restorānu mīļotājs tur savu reizi pabijis, kārtīgi paēdis vai padzēris un izveidojis savu priekšstatu. No otras - ziniet, vietas mēdz mainīties. Vai arī - mēdz mainīties attieksme. Par sevi pavisam noteikti varu teikt, ka, ja kāda ēstuve man patikusi pirms gadiem pieciem, tas nebūt nenozīmē, ka sajūsmā par tās piedāvājumu būšu arī šodien.
"Andalūzijas sunī" nebijām bijuši kādu laiku. Taču svētdienas pēcpusdienā, kad "Dorian Gray" grillbārā bija kāzas, arī "Garage" bija okupējuši kaut kādi korporatīvi banketētāji, nolēmām, ka tā būs gana laba vieta pusdienām. Ēdienkarte ir gana bagātīga, viss tik garšīgs, tik garšīgs, ka bija samērā grūti izvēlēties. Uzkodas ir samērā tradicionālas, tā kā vasaras
neatņemama sastāvdaļa, protams, ir alus, pieejami ir ķiploku grauzdiņi, kas vismaz vakardien, bija vienkārši baisi (sadeguši, sausi, bez ķiplokiem), vēl visādi antipasti, taču rekomendēju izvēlēties springrolls. Šī, iespējams, ir labākā pavasara rullīšu versija pilsētā, lai arī no rullīša tur palicis tikai nosaukums, ne forma. Dārzeņu maisījums ir bagātināts ar kariju, turklāt čilli mērce ir tieši tik asa, lai ēdājs pietvīktu un sajūsmā grābtu pēc vēl vienas šļukas.
Salātu cienītāji var nomēģināt Cēzara salātus (man ir apnicis eksperimentēt, labus vēl neesmu dabūjusi un nupat jau atmetu cerības, tāpēc pagaršojiet un pastāstiet), ir arī visādi citādi, lielā mērā salātu pieejamību nosaka piedāvājums. Zupas nenogaršojām, bet man ir plāns tomēr nomēģināt to jūreņu virumu. Toties "otro ēdienu" klāsts ir tiešām pamatīgs. Sēdi un domā, ko tagad darīt. Pēc ilgas spriešanas izvēle krita par labu Alberto pastai ar marinētu vistas fileju un bambusa groziņā tvaicētiem jūras mēles veltnīšiem ar lasi.
Alberto pasta bija tiešām ļoti laba.
Vista gaumīgi iemarinēta, viegli balsamico akcenti, zaļumi, penne pasta izvārīta līdz precīzākajai konsistencei, īpaši sajūsmas saucieni no manas puses atskanēja, saprotot, ka pākšu pupiņas un visi pārējie dārzeņi ir tiešām svaigi, nevis no bundžas vai saldētavas nākuši. Šo tiešām no sirds rekomendēju, ja gribas ko vienkāršu, nesamudrītu un tajā pašā laikā ļoti garšīgu.
Taču groziņš bija fail. Un šī ēdiena fail nespēj mazināt pat fakts, ka tās bija svētdienas pusdienas pē
c samērā jautras ballītes, kad organismam gribas ko pikantāku. Dārzeņi bija pārāk "raw", bez garšvielām un sāls, ļoti ceru, ka maldos, taču mazie burkāniņi un atkal jau pākšu pupiņas bija no saldēto dārzeņu maisiņa (atšķirībā no Daiņa paņemtās pastas, šņuk), jūras mēle bija, taču ne kā veltnītis. Visu kaut nedaudz glābtu kāda mērce, vai nu uz jogurta, vai arī pesto bāzes, bet mērces nebija. Bija citrona šķēle, kā arī uz galda sāls un pipari. It kā dārzeņi bija smuki iztvaicēti, taču garšu harmoniju nevarēja just, neuzrunā ideja, ka vienā kišmišā ir paprika, puķkāposti, jau minētie pākšaugi, saknes, etc. Tiesa gan, tam visam bija arī labā puse. Izskatījās jau ļoti smuki. Un, kā sapratu, ideālas pusdienas novājēšanas diētu piekopējām.
Tomēr, par spīti bambusa groziņam es noteikti iesaku tur iet pusdienās. Atmosfēra ir omulīga, karstā dienā šis ir v
iens no labākajiem vasaras dārziem pilsētā, ēdiens ar izņēmumiem ir garšīgs, Užavas alus garšo tiešām pēc Užavas alus. Ar cenu līmeni var iepazīties kroga mājaslapā - www.andaluzijassuns.lv , jāpiebilst, ka realitātē uz vietas ēdienkarte ir nedaudz savādāka. Joprojām nav mainījies uzstādījums - popularizēt mākslu, viena no iekšsienām joprojām ir noklāta dažādām grafikām. Bunjuela garu īsti nejūt, taču gan jau kaut kur, pašā tumšākajā stūrī, tas joprojām ir.
"Andalūzijas sunī" nebijām bijuši kādu laiku. Taču svētdienas pēcpusdienā, kad "Dorian Gray" grillbārā bija kāzas, arī "Garage" bija okupējuši kaut kādi korporatīvi banketētāji, nolēmām, ka tā būs gana laba vieta pusdienām. Ēdienkarte ir gana bagātīga, viss tik garšīgs, tik garšīgs, ka bija samērā grūti izvēlēties. Uzkodas ir samērā tradicionālas, tā kā vasaras
neatņemama sastāvdaļa, protams, ir alus, pieejami ir ķiploku grauzdiņi, kas vismaz vakardien, bija vienkārši baisi (sadeguši, sausi, bez ķiplokiem), vēl visādi antipasti, taču rekomendēju izvēlēties springrolls. Šī, iespējams, ir labākā pavasara rullīšu versija pilsētā, lai arī no rullīša tur palicis tikai nosaukums, ne forma. Dārzeņu maisījums ir bagātināts ar kariju, turklāt čilli mērce ir tieši tik asa, lai ēdājs pietvīktu un sajūsmā grābtu pēc vēl vienas šļukas.Salātu cienītāji var nomēģināt Cēzara salātus (man ir apnicis eksperimentēt, labus vēl neesmu dabūjusi un nupat jau atmetu cerības, tāpēc pagaršojiet un pastāstiet), ir arī visādi citādi, lielā mērā salātu pieejamību nosaka piedāvājums. Zupas nenogaršojām, bet man ir plāns tomēr nomēģināt to jūreņu virumu. Toties "otro ēdienu" klāsts ir tiešām pamatīgs. Sēdi un domā, ko tagad darīt. Pēc ilgas spriešanas izvēle krita par labu Alberto pastai ar marinētu vistas fileju un bambusa groziņā tvaicētiem jūras mēles veltnīšiem ar lasi.
Alberto pasta bija tiešām ļoti laba.
Vista gaumīgi iemarinēta, viegli balsamico akcenti, zaļumi, penne pasta izvārīta līdz precīzākajai konsistencei, īpaši sajūsmas saucieni no manas puses atskanēja, saprotot, ka pākšu pupiņas un visi pārējie dārzeņi ir tiešām svaigi, nevis no bundžas vai saldētavas nākuši. Šo tiešām no sirds rekomendēju, ja gribas ko vienkāršu, nesamudrītu un tajā pašā laikā ļoti garšīgu.Taču groziņš bija fail. Un šī ēdiena fail nespēj mazināt pat fakts, ka tās bija svētdienas pusdienas pē
c samērā jautras ballītes, kad organismam gribas ko pikantāku. Dārzeņi bija pārāk "raw", bez garšvielām un sāls, ļoti ceru, ka maldos, taču mazie burkāniņi un atkal jau pākšu pupiņas bija no saldēto dārzeņu maisiņa (atšķirībā no Daiņa paņemtās pastas, šņuk), jūras mēle bija, taču ne kā veltnītis. Visu kaut nedaudz glābtu kāda mērce, vai nu uz jogurta, vai arī pesto bāzes, bet mērces nebija. Bija citrona šķēle, kā arī uz galda sāls un pipari. It kā dārzeņi bija smuki iztvaicēti, taču garšu harmoniju nevarēja just, neuzrunā ideja, ka vienā kišmišā ir paprika, puķkāposti, jau minētie pākšaugi, saknes, etc. Tiesa gan, tam visam bija arī labā puse. Izskatījās jau ļoti smuki. Un, kā sapratu, ideālas pusdienas novājēšanas diētu piekopējām.Tomēr, par spīti bambusa groziņam es noteikti iesaku tur iet pusdienās. Atmosfēra ir omulīga, karstā dienā šis ir v
iens no labākajiem vasaras dārziem pilsētā, ēdiens ar izņēmumiem ir garšīgs, Užavas alus garšo tiešām pēc Užavas alus. Ar cenu līmeni var iepazīties kroga mājaslapā - www.andaluzijassuns.lv , jāpiebilst, ka realitātē uz vietas ēdienkarte ir nedaudz savādāka. Joprojām nav mainījies uzstādījums - popularizēt mākslu, viena no iekšsienām joprojām ir noklāta dažādām grafikām. Bunjuela garu īsti nejūt, taču gan jau kaut kur, pašā tumšākajā stūrī, tas joprojām ir.
2 komentāri:
Tas laikam ļoti atkarīgs kāds pavārs tajā dienā strādā. Man bja ļoti labs groziņš un dārzeņi kraukšķīgi :P
Ir vēl šī vieta? Strādā?
Ierakstīt komentāru