Doriana vasaras rezidence. SLĒGTA

Kad iedomājos par AB dambi, prātā uzplaiksnī vairākas nesaistītas ainas - skats no filmas "Elpojiet dziļi" (pateicoties kurai es labu laiku biju pārliecināta, ka AB dambis ir tapis padomijas laikā - izrādās, nē, jau pirms vairākiem gadsimtiem tur bijusi kuģu piestātne), baznīcu torņi, kas dīgst no zemes un peldošā terase.

Pagājušajā vasarā "Kapteiņa Enriko pulksteņa" terase AB dambī bija viena no iecienītākajām atpūtas vietām - pārdomātā virtuve, unikālā atrašanās vieta un neikdienišķie skati bija par iemeslu tam, kādēļ "Enriko" telefona numurs bija pieglabāts pa rokai, savādāk pie brīva galdiņa netikt. Šovasar telefona numurs ir mainījies, mainījies arī nosaukums - restorāns blakus peldošajai galerijai "Noass" pārdēvēts par "Doriana Greja grilbāru" (tā arī nesapratu, varbūt pareizāk ir to saukt "Grilbārs "Dorian Gray""?), kā arī tā apmēri ir sarukuši. Taču, lai nemulsina pārmaiņas - saimnieko joprojām tie paši ļaudis, kam piederēja nu jau pagātnē palikušais "Kapteiņa Enriko pulkstenis". Un nupat vairs nav šaubu - grilbāram Rīgas skaistākajā vietā ir pavisam tieša saistība ar foršo restorānu pašā šaurākajā Rīgas ieliņā, mūsu iemīļoto "Dorian Gray", kura aprakstīšanai tā arī vēl neesmu pieķērusies. Viņu pārraudzībā arī bārs "Baseins" pie Doma baznīcas.

Šogad grilbārs ir aizkrauts - pa dambi izpleties smilšu skulptūru festivāls, ko slēpj pamatīga izmēra žogs, i nedomā pārlūrēt. Tomēr tiekot līdz "Noasam" var atviegloti uzelpot. Skatu uz Vecrīgas torņiem nekas neaizsedz. Pazuduši gan ērtie dīvāni, kur laiski izplāties veselam bariņam - terase guvusi striktākas līnijas, sterilāku paskatu. Toties kastītēs aug garšaugi un turpat stūrī darbojas grila vīrs.

Ja jau grilbārs, tad grilbārs. Būtu muļķīgi pieprasīt klimpas ar sējas pazvērīti vai arī debesmannā (es gan nupat vairs neesmu pārliecināta, vai tiešām tas nebija piedāvājumā), tādēļ skatāmies grilējumu lapā. Visādu kustoņu daļas, kā arī zivis zaļumu groziņos un augļu mērcītēs, lai arī izvēle nav milzīga, sareibst galva, tāpēc izvēle ir Dienas zivs un Dienas gaļa (porcija ap Ls 5). Parasti dienas piedāvājums ir nekļūdīga izvēle - vismaz es rēķinos, ka būs svaigi produkti, nesamudrītas garšas un pareizās proporcijas šefpavāra gaumē. Šī reize nav izņēmums. Mana forele no oglēm norauta tieši īstajā brīdī, lai āda būtu nedaudz apgruzdējusi, bet baltā gaļa - sulīga, savukārt cūkas karbonāde bija pareizajā izmērā un pareizajā marinādē ar nelielu balzamiko pieskārienu. Piedevas var izvēlēties visdažādākās, mēs paņēmām grilētus kartupeļus ar zaļumiem, tiesa gan, varētu vēlēties vairāk dārzeņu, viens pliks tomātiņš līdzsvaru neveido. Pievērsiet uzmanību traukiem - tie gluži kā no omītes skapja izvilkti, patīkams kontrasts pēc Rīgas krogos un restorānos tik tradicionāli sterilā baltuma.

"Užavas" alus vairs nav dabūjams, par ko ļoti žēl, arī "Valmiermuižas" alus nav. Tā vietā var izvēlēties "Tērvetes" vai "Lāčplēša" brūvējumus (ap Ls 2 puslitrā). Ja nu vēl gribas panašķēties, var paņemt mazo olīvu bļodiņu (Ls 1) vai arī uz vietas ceptu maizīti.






"Doriana Greja grilbārs" varētu būt lieliska vieta lēnām pusdienām divatā, ar ģimeni, vai draugu bariņā. Tikai šī vasara tāda... saraustīta. Pēdējo nedēļu laikā nepārtraukti esam pārvietojušies no vienas valsts uz otru, iekrājušies stāsti par visādiem krogiem ārpus Latvijas, tikai nav nojausmas, kad to visu pierakstīt. Stilīgā brokastvieta Vapiano, azerbaidžāņu ieskrietuve pie Tallinas zoodārza, Viliošiai netālu no Mažeiķiem, RibHouse Roskildē; droši vien kaut ko jau esmu piemirsusi, lai visu atminētos, jābrien cauri digitālajām bilžu kaudzēm. Un vispār - vasara ir tas laiks, kad ir jādodas brīvā dabā, nevis jāsēž pilsētas krogos :) Dodoties piknikā, rekomendēju iegriezties kādā no "Sky" veikaliem un paņemt gruzīnu cepamdesiņas, lielisku žanra paraugu, kur aitu zarnās sastampāta cūkas un vistas gaļa, tā riktīgi nav žēlota kinza un citas garšvielas. Ja nu cepšanas vietai blakus var atrast lozberu lapas - būs ļoti labi, apsolu :)