Es vēl ne reizi neesmu bijusi Spānijā - ceļojums uz šo valsti pagaidām ir vēl nepiepildīts sapnis. Tādēļ priekšstatu par spāņu gastr
onomisko pusi veidojuši tikai Rīgā atrodami artefakti -dažādas olīvas un vītināta zirga gaļa mazajos veikaliņos Dominā un Galleria Riga, spāņu vīni lieltirgotavu plauktos un citi sīki našķi, kas rada ilūziju, taču pilnvērtīgu ainu neveido. Taču pagājušonedēļ atklājām vēl vienu vietu, kas ļauj pa atslēgas caurumu ielūkoties spāņu virtuvē - Valdemāra un Hanzas ielu stūrī, izrādās, jau kopš pērnā rudens darbojas bārs "Madride", pilnais oficiālais nosaukums - "Madride - El Oso y el Madroņo", ko jau priekš sevis esmu nodēvējusi ne vairāk, ne mazāk, kā par "tapotavu".
Lai nemulsina pirmajā brīdī no skata necilās telpas - gaisotni te rada mūzika, sarunas, galugalā, vīns un tapas. "Madridē" saimnieko latviete un spānis, piedāvājot nelielu gabaliņu Spānijas. Ja izdodas iekarot saimnieku sirdis, var uzzināt dažādus un pavisam raibus stāstus par spāņiem, viņu paražām un dzīves filozofiju. Tapotavas iekārtojums ir vienkāršs, daži galdiņi, bāra lete, ēdienkartes uzdrukātas uz krāsainām A4 lapām. Stūrī mētājas žurnālu kaudze. Taču par vienkāršu nenosaukt ēdamlietu piedāvājumu. Galvenais akcents - protams, uz tapām. Kumoss pa kumosam un, skat, jau esi pārēdies, lai arī sākotnējais plāns nebūt nav tāds bijis.
Chorizo desa ar medu, zilais siers ar riekstiem, dažādas kroketes, mīdiju
un anšovu tapas, pildīta paprika, cietais siers ar aveņu marmelādi - te es pieminu tikai nelielu daļu no plašā tapu klāsta, kumosiņu cenas svārstās Ls 0,25- 1 robežās. Anda un Asinto (tā taču pareizi izrunā Jacinto? :)) nes tik vienu mazus baltus šķīvīšus vienu pēc otra, garšas jūk, mijas, papildina viena otru. Sajūta kā pie brīnumu lādes, nekad nezināsi, kas būs nākamais. Ēdienkartē ir arī dažādas karstās uzkodas, ko jau var uztvert kā nopietnāku ēdmaņu - tortiļas, dažādi pagatavotas garneles, pildīta bagete, gaļas iesmiņi. Es izvēlos Boquerones fritos - apceptas ķilavu māsīcas, saimniece mudina ēst "pa spāniskam", ar visām spurām un asakām, pēc pirmā mēģinājuma tomēr nolemju zivteles lobīt. Tādas nedaudz savādākas reņģītes. Sātīgi un garšīgi. Pretēji vīna speciālistu ieteikumiem, lai arī lielākajā daļā uzkodu dominē jūras veltes, izvēlamies sarkanvīnu, biezu un tumīgu kā vasaras nakts, tas nāk no "Vīna studijas". Ēdienkartē ir arī Dienas ēdiens un Dienas zupa, taču par to kvalitātēm nāksies pārliecināties citureiz.
Nenoliedzami, tapotavas "hailaits"ir gaspačo (gazpacho) zupa. Dabūjams glāzītēs un bļodiņās, aukstais, homogēnais un pikantais virums ir ideāls padzēriens/ paēdiens vasaras svelmē. Runā, ka Rīgā "īstu" gazpacho dabūt esot ļoti sarežģīti -nu te tas tapis pēc andalūziešu labākajām tradīcijām, ir gan izmērcēta baltmaize, gan olīveļļas šļuka, viss kārtīgi s
ablenderēts ar tomātiem, ķiplokiem, ko tik vēl visu ne. Izrādās, gazpacho spainītī var dabūt arī līdzi uz mājām - ja ir aizdomas, ka nākamais rīts pēc vīna un gardumu baudīšanas varētu būt tāds lēnīgāks. Kā pārliecināmies sestdienas rītā, nudien noder.
Reizi pa reizei, lielākoties piektdienās, "Madridē" taisa lielo paelju - informācijai var sekot tapotavas Facebook profilā. Tad gan galdiņu jārezervē iepriekš, savādāk vieta var arī neatrasties. Mums vēl šis piedzīvojums priekšā, taču, tā kā labu paelju Rīgā gandrīz vai ar uguni jāmeklē, esam pavisam pārliecināti, ka būs jāpiedalās.
"Madride" ir tapusi ar mīlestību, divu cilvēku satikšanās ir devusi arī rīdziniekiem iespēju iemīlēt spāņu virtuvi un tradīcijas. Negaidiet šeit baltus galdautus, smokingā tērptus oficiantus un liegas vijoles skaņas sveču gaismā - "Madride" ir dzīva, īsta un nesamākslota.
onomisko pusi veidojuši tikai Rīgā atrodami artefakti -dažādas olīvas un vītināta zirga gaļa mazajos veikaliņos Dominā un Galleria Riga, spāņu vīni lieltirgotavu plauktos un citi sīki našķi, kas rada ilūziju, taču pilnvērtīgu ainu neveido. Taču pagājušonedēļ atklājām vēl vienu vietu, kas ļauj pa atslēgas caurumu ielūkoties spāņu virtuvē - Valdemāra un Hanzas ielu stūrī, izrādās, jau kopš pērnā rudens darbojas bārs "Madride", pilnais oficiālais nosaukums - "Madride - El Oso y el Madroņo", ko jau priekš sevis esmu nodēvējusi ne vairāk, ne mazāk, kā par "tapotavu".Lai nemulsina pirmajā brīdī no skata necilās telpas - gaisotni te rada mūzika, sarunas, galugalā, vīns un tapas. "Madridē" saimnieko latviete un spānis, piedāvājot nelielu gabaliņu Spānijas. Ja izdodas iekarot saimnieku sirdis, var uzzināt dažādus un pavisam raibus stāstus par spāņiem, viņu paražām un dzīves filozofiju. Tapotavas iekārtojums ir vienkāršs, daži galdiņi, bāra lete, ēdienkartes uzdrukātas uz krāsainām A4 lapām. Stūrī mētājas žurnālu kaudze. Taču par vienkāršu nenosaukt ēdamlietu piedāvājumu. Galvenais akcents - protams, uz tapām. Kumoss pa kumosam un, skat, jau esi pārēdies, lai arī sākotnējais plāns nebūt nav tāds bijis.
Chorizo desa ar medu, zilais siers ar riekstiem, dažādas kroketes, mīdiju
un anšovu tapas, pildīta paprika, cietais siers ar aveņu marmelādi - te es pieminu tikai nelielu daļu no plašā tapu klāsta, kumosiņu cenas svārstās Ls 0,25- 1 robežās. Anda un Asinto (tā taču pareizi izrunā Jacinto? :)) nes tik vienu mazus baltus šķīvīšus vienu pēc otra, garšas jūk, mijas, papildina viena otru. Sajūta kā pie brīnumu lādes, nekad nezināsi, kas būs nākamais. Ēdienkartē ir arī dažādas karstās uzkodas, ko jau var uztvert kā nopietnāku ēdmaņu - tortiļas, dažādi pagatavotas garneles, pildīta bagete, gaļas iesmiņi. Es izvēlos Boquerones fritos - apceptas ķilavu māsīcas, saimniece mudina ēst "pa spāniskam", ar visām spurām un asakām, pēc pirmā mēģinājuma tomēr nolemju zivteles lobīt. Tādas nedaudz savādākas reņģītes. Sātīgi un garšīgi. Pretēji vīna speciālistu ieteikumiem, lai arī lielākajā daļā uzkodu dominē jūras veltes, izvēlamies sarkanvīnu, biezu un tumīgu kā vasaras nakts, tas nāk no "Vīna studijas". Ēdienkartē ir arī Dienas ēdiens un Dienas zupa, taču par to kvalitātēm nāksies pārliecināties citureiz.Nenoliedzami, tapotavas "hailaits"ir gaspačo (gazpacho) zupa. Dabūjams glāzītēs un bļodiņās, aukstais, homogēnais un pikantais virums ir ideāls padzēriens/ paēdiens vasaras svelmē. Runā, ka Rīgā "īstu" gazpacho dabūt esot ļoti sarežģīti -nu te tas tapis pēc andalūziešu labākajām tradīcijām, ir gan izmērcēta baltmaize, gan olīveļļas šļuka, viss kārtīgi s
ablenderēts ar tomātiem, ķiplokiem, ko tik vēl visu ne. Izrādās, gazpacho spainītī var dabūt arī līdzi uz mājām - ja ir aizdomas, ka nākamais rīts pēc vīna un gardumu baudīšanas varētu būt tāds lēnīgāks. Kā pārliecināmies sestdienas rītā, nudien noder.Reizi pa reizei, lielākoties piektdienās, "Madridē" taisa lielo paelju - informācijai var sekot tapotavas Facebook profilā. Tad gan galdiņu jārezervē iepriekš, savādāk vieta var arī neatrasties. Mums vēl šis piedzīvojums priekšā, taču, tā kā labu paelju Rīgā gandrīz vai ar uguni jāmeklē, esam pavisam pārliecināti, ka būs jāpiedalās.
"Madride" ir tapusi ar mīlestību, divu cilvēku satikšanās ir devusi arī rīdziniekiem iespēju iemīlēt spāņu virtuvi un tradīcijas. Negaidiet šeit baltus galdautus, smokingā tērptus oficiantus un liegas vijoles skaņas sveču gaismā - "Madride" ir dzīva, īsta un nesamākslota.
2 komentāri:
Informācijai - tagad paellas vakari ir pārcelti uz sestdienām, savukārt piektdienās var nogaršot citus tradicionālos ēdienus no spāņu virtuves.
Ir vēl tādi vakari? Man tā gribētos izjust īstu spāņu atmosfēru :)
Ierakstīt komentāru