pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlis

Garšu dārzs. Botānika. SLĒGTS

Zaļš, svaigs un garšīgs – trīs pamatelementi, kas veido “Botanica Café” būtību un piedāvājumu. Vēl noteikti jāpiemin arī vienkāršība, askētisms un pavāra ar Michelin*** pieredzi veidotā ēdienkarte. Mūžam mainīga un satura ziņā – nepārspīlēta. Pa drusciņai no paša labākā.

Pirmie mēģinājumi nokļūt “Botānikā” piedzīvoja neveiksmi – neviena brīva galdiņa. Taču nupat pavisam neviļus šis restorāns Antonijas ielā ir kļuvis par visai iecienītu ēdamvietu. Jo kā nu gan nenāksi vēl un vēl uz vietu, kur toni nosaka sprigana atmosfēra, ar gaumi veidots dizains, iespējams, lieliskākais viesmīlis Rīgā un, protams, jau minētā ēdienkarte. Turklāt, kā izrādījās nedēļas nogalē, vasaras terase jau ir atvērta!

Atturīgo interjeru iedzīvina puķupodiņi, kas “Botānikā” ir, šķiet, pilnīgi visur. Un ne jau ar puķēm pildīti – uz palodzēm dīgst baziliks, rozmarīns un vēl visādi garšu augi, turklāt tie paredzēti ēdiena bagātināšanai un tūlītējai apēšanai. Dodoties “aiz stūra” šaurajā gaitenītī var aplūkot savdabīgu herbāriju un uzzināt visādu augu latīniskos nosaukumus.

Ēdienkarte nav pārāk plaša - parasti piedāvājumā ir pāris zupas, kādi salāti, daži otrie ēdieni un viens, divi deserti. Tiešām patīk šī pieeja, kas garantē kvalitāti. Nupat ēdienkarte atkal ir nomainījusies un no aktuālā piedāvājuma no sirds varu ieteikt pamēģināt butes fileju ar dārzeņu/ garneļu sacepumu un arī jēra plovu. Bute ir precīzi iztīrīta, par asakām nav jāsatraucas un maigā garša ir tik netverama un pienīga – jāsaka banāli, mutē kūst! Piedevu sacepums ir īsts gastronomijas meistardarbs un, jāatzīst, tā īsti līdz galam nemaz nesapratu, kā tas ir paveikts. Nojausma par olu un arī miltu klātbūtni, veidojot ko līdzīgu groziņa pamatnei, bet tā ir tikai versija. Savukārt jēra gaļas plovs ir veidots pēc labākajām uzbeku tradīcijām, sautējot sešas stundas. Tikpat labu var dabūt vēl tikai “Muklājā” un “Uzbekistānā”. Taču, ja, ieraugot ēdienkarti iestājas apjukums vai arī nevar saprast, ko gan īsti garšas kārpiņas vēlas, var paņemt suši. Vismaz es tā bieži “Botānikā” daru. Jauno versiju ar zuti gan vēl neesmu nomēģinājusi. Izvēli atvieglo arī cenas – ņem, ko gribi, viss maksā vienādi, viens ēdiens – Ls 3,90 (ja ņem divus vai trīs vienam cilvēkam, tad tur cena mainās, bet priekš manis porcijas ir tieši tik lielas, lai pēcāk nekam vairs nebūtu vietas). Litrs mājas vīna – ap Ls 8.

“Fair trade” idejas cienītāji par “Botāniku” būs sajūsmā – produkti tiek iegādāti no Latvijas ražotājiem, turklāt tikai tie, kas atbilstoši vietējai sezonai, līdz ar to arī ēdienkartes piedāvājums cieši sasaucas ar gadalaiku. Maize ir vienkārši burvīga, jo īpaši pilngraudu šķēles, turklāt tiek pasniegta ar saputotu bazilika sviestu (nepajautāju, bet radās aizdomas, ka izmantots lauku krējums). Uz vietas gan to necepot, ceptuve esot pāris kvartālus tālāk. Vārdu sakot, draudzīgi, demokrātiski un ar lielisku ideju. Tiešām patīk.

www.botanica.lv

Nav komentāru: