Brīdī, kad bija jāizvēlas vieta pasēdēšanai ar draugiem ar uzstādījumu "alus" un labas vakariņas, nedaudz apjuku. Pirmais, kas nāca prātā, protams, bija "Pie Kristapa kunga", beļģi "Bon Vivant", nedaudz novārtā pamestā "Lidojošā varde", taču alkas pēc kaut kā jauna, nezināma, bija tik lielas, ka nosvērāmies par labu paziņu ieteiktajam "Steaks& Beer" (Aldaru 11). Kopumā - ēst ir garšīgi, alus izvēle ir maza, vietas arī ļoti maz - vismaz pirmajā stāvā, jo mūsu četru cilvēku kompānija nebija arguments ieslēgt gaismu vienu līmeni augstāk. Turklāt, ņemiet vērā - tas ir sporta bārs, kas nozīmē, ka pie bāra letes bariņš vīriešu pašos spēka gados fanos par futbolu, hokeju vai vēl kaut ko citu, visādi skaļi uzvedīsies un arī citādi uzturēs visnotaļ skaņu pārpilnu atmosfēru.
, piedāvājums tiekot mainīts, taču tas, kas tika atnests uz šķīvjiem, bija ļoti garšīgi. Piemēram, pīles zupa (ap Ls 3 - 4, sk.2. bildi) - sātīgs buljons ar visādiem makaroniem, sēnēm un sēkliņām, atzīšos, sastāvdaļas pat neatceros - austrumu virtuve nav mana stiprā puse. Labs bija arī liellopa burgers - uz vietas cepta, svaiga maizīte, dāsns dažādu dārzeņu klāsts un pareizi sacepta kotlete, klāt piedevās - uz vietas gatavoti frī kartupeļi. Sieru izlase (ap Ls 5) bija žanrā viens no labākajiem piedāvājumiem, ar maigu kazas sieru, mīksto sieru izlasi, šķiet, lielākoties tie bija Latvijā ražotie sieri, tostarp Trikātas Blue, par ko liels prieks. Par Cēzara salātiem gan galdabiedrene sarauca degunu, bet es jau esmu samierinājusies, ka, ja ir īpašas gaidas no šī ēdiena, labāk Rīgā to nepasūtīt, līdz ar to šis aspekts tālāku iztirzāšanu neprasa.
Pati vieta ir tiešām miniatūra, iekārtojusies mazā namiņā, tieši blakus visiem pazīstamajam "I Love You". Pirmajā stāvā ir četri vai pieci galdiņi, pie kuriem vairāk par četriem cilvēkiem nesasēsties, lielākā rosība notiek pie bāra letes. Pēc visa spriežot, ir reizes, kad gaļa tiek uzcepta sanākušo acu priekšā, jo grils ir pie bāra, taču mums to vērot darbībā neizdevās. "Roku nomazgāšanas" stūrītis ir pagrabstāvā, kur jākāpj lejā pa spirālveida kāpnēm, turoties pie trošu margas. Muzikālais noformējums - absolūti nepretenciozs, ar noslieci populārās mūzikas virzienā. Vizuālais noformējums - dominē dažāda sporta atribūtika, taču es pat necentīšos izlikties, ka saprastu, vai tās šalles un vimpeļi simbolizēja piederību kādam futbola klubam vai kādai hokeja līgai. Boksa cimdus gan atpazinu.
Nenoliedzami, būtu naivi cerēt, ka vietā, kuras nosaukumā skaidri pateikts, ka būs steiki un alus, gaidīt kaut ko līdzīgu "S.Brevinga salonam" ar vairākiem simtiem alus šķirņu, taču ieraugot, ka piedāvājumā ir vien "Aldaris", "Carlsberg" un vēl kaut kas tamlīdzīgs, uz brīdi iestājās apjukums, līdz sev par laimi pamanījām "Užavas" alus krānu. Tātad, vismaz viens alus noteikti ir. Savukārt steiki šīs iestādes izpratnē
ir liellopa fileja dažādās mērcēs. Kas ir pozitīvi, jo, lai sabojātu liellopa fileju, ir ļoti jāpacenšas, ko, par laimi, neviens kā izaicinājumu nebija uztvēris.
Izvēlējos liellopa filejas steiku ar pašu mājās taisītu BBQ mērci (ap Ls 7), lai arī neviens neprasīja, kādu tieši to vēlos, tomēr izdevās nobļauties, ka "man, lūdzu, tādu asiņaināku". Tādu arī dabūju - apkārt kraukšķīgi apceptu, iekšā vēl sārtu, mērce bija gaumīgi rūgteni dūmaina, kas pareizi kontrastēja ar gaļas maigo garšu, ar garšvielām nebija pārspīlēts. Piedevās dabūju kartupeļu biezeni (vairāk tādā kā īru gaumē, ar bekonu un sīpoliem) - jo kroketes bija beigušās. (Sk.1.attēlu, atvainojos par kvalitāti, jo fotografēts ar telefonu). Vispār jāatzīst, ka daudz kas no ēdienkartē piesolītā dabūjams nebija, jo, kā izrādās
, piedāvājums tiekot mainīts, taču tas, kas tika atnests uz šķīvjiem, bija ļoti garšīgi. Piemēram, pīles zupa (ap Ls 3 - 4, sk.2. bildi) - sātīgs buljons ar visādiem makaroniem, sēnēm un sēkliņām, atzīšos, sastāvdaļas pat neatceros - austrumu virtuve nav mana stiprā puse. Labs bija arī liellopa burgers - uz vietas cepta, svaiga maizīte, dāsns dažādu dārzeņu klāsts un pareizi sacepta kotlete, klāt piedevās - uz vietas gatavoti frī kartupeļi. Sieru izlase (ap Ls 5) bija žanrā viens no labākajiem piedāvājumiem, ar maigu kazas sieru, mīksto sieru izlasi, šķiet, lielākoties tie bija Latvijā ražotie sieri, tostarp Trikātas Blue, par ko liels prieks. Par Cēzara salātiem gan galdabiedrene sarauca degunu, bet es jau esmu samierinājusies, ka, ja ir īpašas gaidas no šī ēdiena, labāk Rīgā to nepasūtīt, līdz ar to šis aspekts tālāku iztirzāšanu neprasa.
Romantiskam vakaram divatā - absolūti nepiemērota vieta. Iet kopā ar draugu kompāniju (nelielu kompāniju) iedzert alu un garšīgi paēst - gluži piemēroti. Es plānoju tur vēl noteikti atgriezties, kad ļoti gribēsies ēst, jo gribas pagaršot arī pīles kāju un vēl visu ko interesantu. Rēķinieties ar pārēšanos. Labu apetīti! :)
1 komentārs:
Tur ir arī ļoti gardi saldie ēdieni :P
Ierakstīt komentāru