pirmdiena, 2012. gada 7. maijs

Garāža, kurā viss ir garšīgi. Bārs Garāža, Aldaru iela 10

Pēc ilgākas klusēšanas šajā blogā jāatgriežas ar pavisam nelāgām ziņām - savas durvis uz visiem laikiem slēdzis burvīgais zaļumu restorāns "Botanica Cafe", nezināmā virzienā arī izgaisis restorāns "Dorian Gray", kuru, lai arī gana bieži apmeklēju, šeit aprakstīt nepaguvu,  tā radot pamatu bažām, ka varbūt arī uz AB dambja būs gastronomiski konceptuālas izmaiņas. Ja jums zināms, kas vairāk, priecāšos, ja pastāstīsiet.
Taču viss nebūt nav tik melns, kā es tikko kā samālēju. Lai arī pēdējais ēdamvietas apraksts šeit publicēts februārī, tomēr pa šo laiku ir atklātas visādas jaukas un jaunas vietas - ceru, ka saņemšos aprakstīt "Fazendu" Baznīcas ielā, arī "Ladig's Cafe", kur pavisam nesen atgriezāmies pēc vairāk nekā gadu ilgas pauzes, vēl ir arī stāsts par "Trīs pavāriem" un vēl šis tas. Noteikti ir jāizvērš jauna rubrika - velosipēdiem draudzīgie restorāni, jo nupat gandrīz vai piespiedu kārtā regulāri nākas ieturēties "Pienā", neslēpiet, kuros krogos vēl var iekšā stiept metāla bērīšus, priekšā vēl gara vasara - noderēs.

Šodien izvēlējos pastāstīt par restorānu "Garāža". Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz jāsaka, ka šī vieta atrodas Vecrīgā, Aldaru ielā 10, un ar vīna bāru "Garage" Berga bazārā to vieno tikai nosaukums. Taču ar vīnu arī šajā "Garāžā" viss ir vislabākajā kārtībā - kā ierasts, ķērāmies pie t.s. "mājas vīna", kur vismaz sarkanajā izpildījumā tā ir pudele Argentīnas shiraz/cabernet (Ls 8 pudele). Dabūjams arī Valmiermuižas alus (0,5l - Ls 2, pārējos pieminēt nav vērts. Viss vislabākajā kārtībā ir arī ar ēdienkartes piedāvājumu - lai arī jau sākotnēji biju noskaņojusies, ka gribu zupu, tomēr ieraugot visu ko garšīgu, piemēram, liellopa filejas tartaru, spinātu pankūkas ar lasi un avokado, jēriņu ar biešu un grūbu risoto, gandrīz paliku neuzticīga savām sākotnējām vēlmēm. Tomēr beigu beigās pasūtītajā sīpolu zupā nevīlos - varbūt varēja būt nedaudz mazāk salda, tomēr buljona aromāts bija tik spēcīgs, ka laizīdamies izleksēju vienu karoti pēc otras, jāatzīmē arī simpātiskais mīklas un siera veidojums, kas aizstāj ierasto karstmaizes cepuri. Galdabiedrs toties dabūja lielisku pastu - ģeniālu savā vienkāršībā, ar spinātiem, valriekstiem un mīlīgi sagrieztām sēnītēm. Garšīgi. Lielisks ir arī uzkodu gals - no sākuma noprovējām siera plati, kur draudzīgi sadzīvo gan Latvijā, gan citās valstīs sietie kārumi, turklāt tiem papildus pievienoto vērtību sniedz viegli atvēsinošā, krēmīgā mērce, kas ēdienkartē pieteikta kā ābolu/ vīģu darinājums, tomēr man šķiet, ka sagaršoju arī piparmētras. Un noteikti pamēģiniet uzkodu plati "pie alus" - uz vietas kaltēti seleriju, burkānu un kartupeļu čipsīši, kam nav nekāda sakara ar metāliskās pakās nopērkamiem kartupeļu izstrādājumiem, kā arī krāsnī cepta rupjmaize ar sieru - tik piesātinātas garšas, ka pat negribējās tās īpaši papildināt ar klāt pasniegto spēcīgo un intensīvo ķiploku mērci. Ar visu ēdienkartes piedāvājumu var iepazīties šeit.

Bāra dizainā valda totāla eklektika -mākslīgā āda, metāla konstrukcijas, dēļu paneļi, ķieģeļu sienas, naivi krāsaini spilventiņi un mirgojošas elektrozaļas lampiņas. Ir pat diskobumba! Atklāta arī vasaras terase ar gaiša koka galdiņiem. Man visvairāk iepatikās kabīne, kurā arī pavadījām vairākas stundas, pilnībā nošķirti no ārpasaules - lieliska vieta sarunām, ko citiem dzirdēt nevajadzētu.  Savukārt tie, kam nav līdzi paķēries sarunu partneris, šķiet, ir laipni gaidīti pie bāra letes, kas ir patiešām plaša un gaiša. Kas man nepatika? Ka nebija pieejams wi-fi, lai arī to solīja uzlīme uz durvīm. Tas arī vienīgais. Ja "Garāžu" būtu jānovērtē kādā visnotaļ subjektīvā punktu likšanas mehānismā, ko es šeit nemaz negrasos darīt, to skaits būtu pavisam tuvu maksimumam.

Bildes šoreiz nebūs, taču "Garāžas" mājaslapā jums ir iespēja iepazīties ar visu krogu vēl pirms tā apmeklēšanas klātienē - http://www.garazabars.lv/360.html

Nav komentāru: