Smejiet, smejiet par šērošanu un laikošanu © - reizēm sausais atlikums no pāris peles klikšķiem (kas, nenoliedzami, mēdz nokaitināt draugus, paziņas un vienkārši sekotājus) ir visnotaļ garšīgs. Gluži negaidot jau pirms laba laika tiku pie sarkanas aploksnes no Baltic Taste (kam vērts pievērst uzmanību arī ārpus visādām loterijām), kur iekšā bija dāvanu karte divām personām restorānā/ grilbārā "Alibi". Jūs par tādu esat dzirdējuši? Es nebiju. Taču tagad šis zināšanu caurums ir aizlāpīts un droši varu ieteikt šo vietu visiem apsvilinātas gaļas cienītājiem.
Pēdējā laikā manas attiecības ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku (gaļa, piena produkti, olas) ir pavisam nesaprotamas pat man pašai, kur nu vēl apkārtējiem - kādu brīdi tā no ēdienkartes tiek izslēgta pilnībā, tad atkal parādās, atkal pagaist... Taču tā bija sestdiena, kurā pēc ilgas riņķošanas pa Vecrīgu nolēmām - lai būtu steiki. Un tā nu sagadījās, ka manā sarkanajā somā bija arī sarkanā aploksne ar dāvanu karti, un bija skaidrs, ka tas ir īstais brīdis doties ekskursijā uz vismaz pēdējos gados visretāk apmeklēto Vecrīgas nostūri - Alberta laukumu.
"Alibi" ir paslēpies stūrītī, pirmajā brīdī pat nepamanāms. Pati ēstuve ir niecīga - daži galdiņi, bāra lete, miniatūro virtuvīti ar grila krāsni no pārējās telpas slēpj tikai aizslietnis. Dominē sarkanā un melnā salikums, metālisks spīdums un briesmīga mūzika. Cik var spriest, vismaz piektdienās "Alibi" notiekot pamatīgas ballītes - mūsu ierašanās brīdī, neilgi pēc krodziņa atvēršanas, viesmīle vēl tikai tecēja pēc vīna. Taču tā trūkumu pilnībā atsvēra, iespējams, pats draudzīgākais un laipnākais bārmenis Alberta laukumā.
Kā jau var secināt pēc vārda "grilbārs", galvenā šīs ēstuves specialitāte ir grilēta gaļa, grilētas zivis, grilēti putni, grilētas jūras veltes... Ja labi pacenšas, ēdienkartē sev ko piemērotu var atrast arī veģetārietis, taču, ja dzīvās radības neēd pārliecības dēļ, labāk uz turieni nedoties, ir taču daudz citu vietu, kur tik izteikti pēc ceptas gaļas nesmaržo. Par nosaukumu "Alibi" tā arī netiku skaidrībā - vai tā ir vieta, kas nodrošina alibi (piemēram, Ušakovam, ja atkal ar kādu žurnālistu notiek kāda nelaime), vai tā ir vieta, pēc kuras apmeklēšanas ir nepieciešams meklēt alibi...
Mana izvēle "Alibi" bija grilēta brieža karbonāde ar zirņu biezeni, galdabiedrs izdomāja, ka dienu jāturpina uz popkultūras nots (lai būtu vismaz kāds atsvars lielajai augstās mākslas devai pēc "Arsenāla" apmeklējuma) un izvēlējās hamburgeru ar frī kartupeļiem. Ar visu ēdienkartes piedāvājumu var iepazīties grilbāra mājaslapā. Karbonāde ar sarkanvīna mērci bija tiešām labs, mīksts, aromātisks grilējums ar patīkamu struktūru, tik diemžēl jāatzīmē lielākajai daļai Rīgas krogu raksturīgā nelaime - retu reizi, ja paprasu jēlu steiku, tas tiešām ir jēls. Šis vismaz pēc manas gaumes jau bija vidēji cepts. Taču šķelto zirņu biezenis bija tiešām izcils, ja nu kāds par visu vari grib sastādīt latviešu tradicionālās virtuves kanonu, to noteikti tajā vajadzētu iekļaut. Bišķiņ smukāk būtu, ja ūdeni pasniegtu karafē, nevis plastmasas pudelītē, taču, iespējams, tā ir tikai mana piekasīšanās sīkumiem.
Savukārt hamburgeram līdz absolūtai perfekcijai pietrūka tikai pašu cepta bulciņa, līdz ar to vairāk par deviņām ballēm piešķirt nu nekādi nevar. Bet tas arī vienīgais kotlešmaizes mīnuss, jo dārzeņu kombinācija perfekta, gaļa - garšīga un smaržoja tas viss vispār pēc dievu ēdiena ©.
Kad jāiet uz "Alibi"? Noteikti - ja gribas labi un sātīgi paēst gaļu. Tā ir vieta pusdienām divatā vai arī kopā ar pāris draugiem, šķiet, lielākām kompānijām tur varētu rasties grūtības ar sarūmēšanos. Var iet arī viens pats un uzsist klaču ar bārmeni, kura vārdu, diemžēl, neatceros. Un, starp citu - piektdienu vakaros visi dzērieni uz pusi lētāk.
Pēdējā laikā manas attiecības ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku (gaļa, piena produkti, olas) ir pavisam nesaprotamas pat man pašai, kur nu vēl apkārtējiem - kādu brīdi tā no ēdienkartes tiek izslēgta pilnībā, tad atkal parādās, atkal pagaist... Taču tā bija sestdiena, kurā pēc ilgas riņķošanas pa Vecrīgu nolēmām - lai būtu steiki. Un tā nu sagadījās, ka manā sarkanajā somā bija arī sarkanā aploksne ar dāvanu karti, un bija skaidrs, ka tas ir īstais brīdis doties ekskursijā uz vismaz pēdējos gados visretāk apmeklēto Vecrīgas nostūri - Alberta laukumu.
"Alibi" ir paslēpies stūrītī, pirmajā brīdī pat nepamanāms. Pati ēstuve ir niecīga - daži galdiņi, bāra lete, miniatūro virtuvīti ar grila krāsni no pārējās telpas slēpj tikai aizslietnis. Dominē sarkanā un melnā salikums, metālisks spīdums un briesmīga mūzika. Cik var spriest, vismaz piektdienās "Alibi" notiekot pamatīgas ballītes - mūsu ierašanās brīdī, neilgi pēc krodziņa atvēršanas, viesmīle vēl tikai tecēja pēc vīna. Taču tā trūkumu pilnībā atsvēra, iespējams, pats draudzīgākais un laipnākais bārmenis Alberta laukumā.
Kā jau var secināt pēc vārda "grilbārs", galvenā šīs ēstuves specialitāte ir grilēta gaļa, grilētas zivis, grilēti putni, grilētas jūras veltes... Ja labi pacenšas, ēdienkartē sev ko piemērotu var atrast arī veģetārietis, taču, ja dzīvās radības neēd pārliecības dēļ, labāk uz turieni nedoties, ir taču daudz citu vietu, kur tik izteikti pēc ceptas gaļas nesmaržo. Par nosaukumu "Alibi" tā arī netiku skaidrībā - vai tā ir vieta, kas nodrošina alibi (piemēram, Ušakovam, ja atkal ar kādu žurnālistu notiek kāda nelaime), vai tā ir vieta, pēc kuras apmeklēšanas ir nepieciešams meklēt alibi...
Mana izvēle "Alibi" bija grilēta brieža karbonāde ar zirņu biezeni, galdabiedrs izdomāja, ka dienu jāturpina uz popkultūras nots (lai būtu vismaz kāds atsvars lielajai augstās mākslas devai pēc "Arsenāla" apmeklējuma) un izvēlējās hamburgeru ar frī kartupeļiem. Ar visu ēdienkartes piedāvājumu var iepazīties grilbāra mājaslapā. Karbonāde ar sarkanvīna mērci bija tiešām labs, mīksts, aromātisks grilējums ar patīkamu struktūru, tik diemžēl jāatzīmē lielākajai daļai Rīgas krogu raksturīgā nelaime - retu reizi, ja paprasu jēlu steiku, tas tiešām ir jēls. Šis vismaz pēc manas gaumes jau bija vidēji cepts. Taču šķelto zirņu biezenis bija tiešām izcils, ja nu kāds par visu vari grib sastādīt latviešu tradicionālās virtuves kanonu, to noteikti tajā vajadzētu iekļaut. Bišķiņ smukāk būtu, ja ūdeni pasniegtu karafē, nevis plastmasas pudelītē, taču, iespējams, tā ir tikai mana piekasīšanās sīkumiem.
Savukārt hamburgeram līdz absolūtai perfekcijai pietrūka tikai pašu cepta bulciņa, līdz ar to vairāk par deviņām ballēm piešķirt nu nekādi nevar. Bet tas arī vienīgais kotlešmaizes mīnuss, jo dārzeņu kombinācija perfekta, gaļa - garšīga un smaržoja tas viss vispār pēc dievu ēdiena ©.
Kad jāiet uz "Alibi"? Noteikti - ja gribas labi un sātīgi paēst gaļu. Tā ir vieta pusdienām divatā vai arī kopā ar pāris draugiem, šķiet, lielākām kompānijām tur varētu rasties grūtības ar sarūmēšanos. Var iet arī viens pats un uzsist klaču ar bārmeni, kura vārdu, diemžēl, neatceros. Un, starp citu - piektdienu vakaros visi dzērieni uz pusi lētāk.
2 komentāri:
Saldais izskatās debešķigi!
Kā lai paspēj visas foršā vietas apciemot? :)
Ierakstīt komentāru